Apstrādes rūpniecība turpina augt, bet lēnāk

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaide salīdzināmajās cenās 2011. gada septembrī mēneša laikā pieauga par 2.1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas nozīmē, ka 2011. gada 3. ceturksnī apstrādes rūpniecībā izlaide palielinājās par 1.1%. Apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums 2011. gada pirmajos deviņos mēnešos pret 2010. gada attiecīgo periodu bija 12.4%.

Apstrādes rūpniecības kāpums 2011. gada 3. ceturksnī ir pierimis (š.g. otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecība pieauga par 7.5%), kas atspoguļo Eiropā trakojošās parādu krīzes un tās izsauktā negatīvā noskaņojuma ietekmi. Taču pašlaik Latvijas apstrādes rūpniecības attīstība uz kopējā Eiropas fona izskatās ļoti cienījami. Eiropas Komisijas (EK) novērtētais rūpniecības noskaņojuma rādītājs Latvijā šī gada laikā ir samazinājies par nieka 0.3 punktiem (oktobrī par 0.1 punktu), bet Eiropas Savienībā kopumā – par 12.6 punktiem, Igaunijā – par 7.6, bet Lietuvā – par 7.5. Salīdzinot apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu šī gada laikā, Latvija ir starp līderiem un, visticamāk, arī gadu noslēgsim līderu grupā. Turklāt EK aptaujas apsteidzošie rādītāji (izlaides apjoma novērtējums, nodarbinātības novērtējums, pasūtījumi) pašlaik nenorāda uz būtisku rūpnieku gaidu pasliktināšanos – drīzāk rūpnieki pašlaik pauzē un vēro notikumus globālajā ekonomikā un norises vietējā tirgū. Interesanti, ka, spriežot pēc EK aptaujas datiem, rūpnieki saka, ka to rīcībā esošie gatavās produkcijas krājumi pašlaik ir pārāk zemi. Tas varētu nozīmēt, ka pat gadījumā, ja strauji kritīsies pieprasījums pēc rūpnieciskās produkcijas, Latvijas ražotāji nepaliks ar pilnām noliktavām un parādiem pret piegādātājiem. Tādējādi tagad apstrādes rūpniecības nozare ir ievērojami gatavāka pieprasījuma šokiem, nekā tas bija 2008. gadā. Protams, nozarēs un konkrētos uzņēmumos situācija atšķiras.

EK noskaņojuma aptauja norāda uz nelielu paredzamo rūpniecisko jaudu noslodzes samazinājumu 2011. gada 4. ceturksnī – tas varētu būt 68.2% (3. ceturksnī 68.5%), taču samazinājums ir pārāk neliels, lai no tā varētu izdarīt tālejošus secinājumus. Turklāt lielākais paredzamo jaudu noslodzes samazinājums ir gaidāms metālu ražošanā, kas varētu būt saistīts nevis ar ražošanas jaudu noslodzes samazināšanos, bet gan straujāku kopējo jaudu pieaugumu nozarē ("Liepājas Metalurga" jaunā krāsns).

Taču arī liekai eiforijai nav vietas. PMI rādītāji (Purchasing Managers index) par pēdējiem mēnešiem norāda, ka vairumā valstu nākamajos mēnešos sagaidāms rūpniecības apjomu samazinājums, uz ko norāda PMI rādītāju apsteidzošā komponente – jauno pasūtījumu apmēru novērtējums. Turklāt EK noskaņojuma aptauju dati norāda, ka pakāpeniski pieaug gatavās produkcijas krājumi. Tātad pēdējo mēnešu laikā Eiropas valstu apstrādes rūpniecības izlaide ir lielā mērā notikusi uz inerces rēķina. Tas nozīmē, ka reālo rūpniecības apmēru kritumu vairākās Eiropas valstīs mēs, visticamāk, varēsim redzēt tuvākajos mēnešos. Lai gan pēdējā laikā Latvijas apstrādes rūpniecībā rezultāti ir atzīstami, tomēr globālu satricinājumu un pieprasījuma šoku gadījumā arī tā nespēs izvairīties no aktivitātes krituma. Apstrādes rūpniecības izlaides mazināšanās ārējās tirdzniecības partnervalstīs vispirms ietekmēs tos ražotājus, kas eksportē izejvielas, bet nākamie, sekundārie, efekti – arī pārējos ražotājus.