Apstrādes rūpniecība turpina balstīt tautsaimniecības izaugsmi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 2.4% (salīdzināmajās cenās, izņemot sezonalitātes efektus). Savukārt gada pieauguma temps saglabājies augsts – 7.4% (kalendāri izlīdzināti dati). Jāuzsver arī enerģētikas nozares sniegums. Salīdzinājumā ar februāri izlaide gan samazinājusies par 3.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu vērojams ievērojams izlaides apjomu kāpums – par 19.1%. To noteica ražīgs periods elektroenerģijas ražošanā – pali Latvijā sakrita ar vēsāku periodu Skandināvijā, kas ļāva pilnā mērā izmantot ģeogrāfiskās priekšrocības un saražoto elektroenerģiju eksportēt.

Atsevišķo apakšnozaru veikums mēneša griezumā kā vienmēr neko daudz par tendencēm nepasaka, jo vairāku mēnešu kopskatā apakšnozaru svārstīgums izlīdzinās. Ja raugās 1. ceturkšņa kontekstā, tad jāuzteic tās apakšnozares, ko retāk pierasts minēt kā galvenās nozares vilcējas – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, dažādu mehānismu un automobiļu un to sastāvdaļu ražošana. Tāpat spēcīgs gada kāpums arī metālizstrādājumu ražošanā, kas kombinācijā ar labiem būvmateriālu ražošanas datiem apliecina IKP datu relīzē minēto būvniecības aktivitātes stiprināšanos. Datos redzams arī būtisks kāpums apģērbu ražošanā – nozare, vērtējot pēc izlaides apmēriem, ir salīdzinoši maza, tādēļ vienas rūpnīcas atklāšanai ir būtiska nozīme. Ar negatīvu pieskaņu jāmin apstrādes rūpniecības lielākā apakšnozare kokrūpniecība – gan februāra, gan marta dati izrādījušies ļoti nepārliecinoši, kā rezultātā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada veikumu vien neliels kāpums. Nozares pārstāvji gan teic, ka nekādu fundamentālu pārmaiņu nav, visticamāk, tuvākajos mēnešos redzēsim tālāku nozares izaugsmi – varbūt gan ne tik strauju kā iepriekšējos gados.

2017. gads nozarei iesācies visai cerīgi, un arī tā turpinājums izskatās visai labs. Ārējā vidē jūtama pakāpeniska situācijas uzlabošanās, ko atspoguļo arī Latvijas rūpnieku rezultāti un atbildes Eiropas Komisijas noskaņojuma apsekojumā. No pēdējā apsekojuma jāizceļ tas, ka gan pasūtījumu apjomu, gan nākotnē prognozētā izlaides apjoma novērtējums ir sasniedzis sen nebijušus augstumus. Arī prognozētā ražošanas jaudu noslodze sasniegusi savu kārtējo rekordu.

Tikai 37.4% rūpnieku min pieprasījuma trūkumu kā būtisku ierobežojošu faktoru (tik zemu šis rādītājs ir bijis vien pirms-krīzes periodā). Pakāpeniski gan pieaug to rūpnieku īpatsvars (16.6%), kas atzīst, ka darbaspēka piesaiste ir nopietns attīstību ierobežojošs faktors. Nevarētu teikt, ka šis rādītājs vēsturiskā kontekstā ir ļoti augsts (ir bijuši brīži, kad gandrīz katrs otrais rūpnieks šo faktoru ir atzīmējis kā nozīmīgu). Par ko tas liecina? Šobrīd nesteigtos apgalvot, ka nozarē valda vispārējs darbaspēka trūkums – drīzāk tās joprojām ir spēju/zināšanu neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu kombinācijā ar reģionālām disproporcijām. Arī turpmākajos gados, visticamāk, turpināsies noturīgs atalgojuma kāpums nozarē. Līdz ar to rūpniekiem ir jāapzinās, uz kā rēķina šo atalgojuma kāpumu varēs nodrošināt. Tiem rūpniekiem, kuriem pašlaik ir augstāka rentabilitāte, ir iespējama pievienotās vērtības pārdale par labu darba ņēmējiem (vienkāršoti sakot – peļņas pārdale no darba devēja par labu darba ņēmējam). Citiem – jādomā par to, kā kāpināt produktivitāti un pelnītspēju.

Tāpat kā citu tautsaimniecības dalībnieku, arī rūpnieku skati šobrīd pavērsti potenciālās nodokļu reformas virzienā. Runājot ar rūpniekiem, izkristalizējas viens, centrālais viedoklis – galvenais, lai nākotne būtu plānojama, attiecīgi nepieciešami skaidri lēmumi par to, kas un kad tiks darīts, lai varētu veikt ilgtermiņa lēmumus, izsvērt investīciju projektus. Lieka kavēšanās tikai paildzinātu neskaidrības periodu.