Apstrādes rūpniecība turpina uzvaras gājienu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apmērs augustā pieauga par 1.9% (salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Tāpat ir nedaudz koriģēti vēsturiskie dati, kas nozīmē, ka apstrādes rūpniecība pieaug nu jau trešo mēnesi pēc kārtas. Gada pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem sasniedza 10.9%.

Augustā straujš mēneša kāpums (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) bija apģērbu ražošanā (+15.9%), nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošanā (+6.7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+8.5%), kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (+17.6%). Tikmēr citu transportlīdzekļu ražošana, kas galvenokārt ir kuģu un dzelzceļa ritošā sastāva ražošanas nozare un iepriekš ir izcēlusies ar ļoti augstu izlaides apjomu svārstīgumu, pieauga par 96.9%.

Saražotās produkcijas apjomi saruka tekstilizstrādājumu ražošanā (-6.2%), metālu ražošanā (-7.1%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-2.2%), kā arī elektrisko iekārtu ražošanā (-1.6%). Tomēr lielāko negatīvo pārsteigumu atkal radīja farmācijas nozare - augustā saražotās produkcijas apjoms samazinājās par 29.5%. Šogad novērotās lielās svārstības farmācijas nozarē ir grūti izskaidrot - iespējams, pamainīts ražošanas cikls kādā no Latvijas lielajiem farmācijas uzņēmumiem, kas varētu šādi ietekmēt kopējos nozares datus. Tomēr kopumā farmācijas nozares pēdējā laika tendence neiepriecina.

Ieguves rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms pieauga par 5.6%, bet enerģētikas nozarē - par 0.5%.

Par to, ka apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms varētu turpināt pieaugumu, jau iepriekš liecināja Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji, kuri, neskatoties uz notikumiem globālajā ekonomikā, turpina uzrādīt visai pozitīvu rūpnieku noskaņojumu (augustā rūpnieku redzējums uzlabojās par 2.0, bet septembrī vēl par 1.6 punktiem). Gan augustā, gan septembrī būtiski pieauga rūpnieku novērtējums nākamajos mēnešos sagaidāmās izlaides apjomam, bet krājumu apjoms atkal atgriezās negatīvā teritorijā - tādējādi norādot uz nelielu krājumu trūkumu, kas parasti raksturo izaugsmes periodus.

Kombinācijā ar noturīgo eksporta sniegumu Latvijas rūpniecība turpina priecēt. Laikā, kad Eiropas ekonomikas izaugsme krāsojas pelēkos toņos, Latvijas apstrādes rūpniecība turpina attīstību. Tas nenotiek tikai tā saucamā bāzes efekta dēļ - apstrādes rūpniecība ar lielākiem vai mazākiem kritumiem aug visu šo gadu un nozare jau ceturto reizi šogad pārsniedz pirmskrīzes perioda rekordmēnesi.

Turklāt apstrādes rūpniecības nozare turpina izaugsmi arī sarežģītos globālās ekonomiskās konjunktūras apstākļos - konkurētspējas uzlabošanās rezultātā Latvijas eksports spēj izkarot lielākas tirgus daļas mūsu tirdzniecības partnervalstu importā. Tāpat apstrādes rūpniecības produkcija kļūst diversificētāka. Apstrādes rūpniecība 2007. gadā veidoja 10.4% no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās, bet 2012. gadā nozares īpatsvars būs jau 13-14% robežās, tādējādi pakāpeniski tuvojoties nacionālās industriālās politikas izvirzītajam mērķim - 20%.

Ja salīdzinām apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apmēru 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos ar 2007. gada (kas bija gads ar augstāko apstrādes rūpniecības izlaidi pirmskrīzes periodā) attiecīgo periodu, iegūstam 10.5% pieaugumu. Ja tirdzniecības un pakalpojumu nozares vēl ir salīdzinoši tālu no pirmskrīzes līmeņiem, apstrādes rūpniecība to jau ir ievērojami pārsniegusi, turklāt šīs nozares nozīme tautsaimniecībai pakāpeniski ir pieaugusi. Tā šobrīd ir nozare, kas kopā ar tirdzniecības un transporta nozarēm nosaka kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tāpēc, ņemot vērā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu izaugsmi un labos tirdzniecības apgrozījuma datus iepriekšējos mēnešos, pašlaik jau puslīdz droši var izteikt prognozi, ka arī iekšzemes kopprodukts šā gada 3. ceturksnī turpinās izaugsmi.

Protams, jāpatur prātā norises globālajos tirgos, taču negatīvas ziņas no Eiropas pienāk jau kādu laiku, bet Latvijas ekonomiskos rādītājus tas nav būtiski ietekmējis. Ja Eiropā nav jaunu, vēl stiprāku satricinājumu, tad, iespējams, varam šo Eiropas parādsaistību krīzi pārlaist salīdzinoši mierīgi - bez būtiskiem izlaides kritumiem. Nevajadzētu gan apstāties pie sasniegtā - ir jāturpina darbs pie apstrādes rūpniecībai svarīgākajiem aspektiem, proti, darba tirgus problēmām (augsti kvalificētu darbinieku trūkums atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs), dažādiem infrastruktūras ierobežojumiem un finansējuma trūkumu.

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoma indeksa dinamika, (2005=100)