Apstrādes rūpniecība vājinās, bet drūmie laiki vēl tikai priekšā

Cenu kāpums joprojām uzrāda būtisku atšķirību starp gausi augušo rūpniecības fiziskā apjoma indeksu un apgrozījuma šāvienu (1. attēls). Tomēr cenu dinamikā parādās pirmās pārliekuma punkta indikācijas. Atsevišķās nozarēs un to segmentos ražotāji sāk pieminēt cenu sarukumu izejmateriāliem un gatavajai produkcijai, kam iemesls ir pieprasījuma kritums. 

1. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un apgrozījums, 2019=100%

Atgriezīsimies pie apstrādes rūpniecības lielākās nozares. Kokrūpniecībā kopš aprīļa vērojams ražošanas apjomu samazinājums, un 2. pusgadā gaidāmi  ne mazums izaicinājumu. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais no tiem ir pieprasījuma kritums vairākos kokrūpniecības segmentos - nenoteiktības un cenu kāpuma gaidu apstākļos piepildītās noliktavas mazina jaunu iepirkumu nepieciešamību, būvniecības aktivitātes piebremzēšanās un pieprasījuma kritums "dari pats" segmentā kopš Covid-19 pandēmijas laika mājokļu labiekārtošanas rekordiem. Karstas un grūti prognozējamas norises saglabājas kurināmās koksnes jomā – vidējā termiņā pieprasījums iekšzemē turpinās augt, savukārt ārējais pieprasījums atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp, kādas būs gāzes piegādes no Krievijas, kā citu valstu ražotājiem sekmēsies ar alternatīvu izejmateriālu piegādes iespēju rašanu pārkarsušo Baltijas reģiona koksnes produktu cenu fonā u.c. faktoriem. Situācija mainījusies arī piedāvājuma pusē - valdības pieņemtie koku ciršanas un atjaunošanas noteikumi paplašinās mežistrādes iespējas. Tas viss rezultējas samērā būtiskās strukturālās pārmaiņās, tāpēc nozarē skanēs gan izmisuma kliedzieni, gan jaunu ražošanas rekordu gaviles.

Diemžēl citās nozarēs situācija būs vienlīdz drūma, jo ar iedzīvotāju pirktspējas sarukumu iepretim samilzušajām izmaksām saskarsies teju ikviens ražotājs un tirgotājs. Protams, priekšroka būs lētākiem produktiem ar uzsvaru uz pirmās nepieciešamības precēm. Ja līdz šim pieprasījumu uzturēja cenu kāpuma gaidas un bažas par kādu produktu pieejamību nākotnē, tad pamazām naudas uzkrājumu vērtība rūk, un tie tiek plānoti apkures rēķinu segšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Tādējādi iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja ietekmēs arī pieprasījumu pēc Latvijas ražotāju produkcijas gan pašmāju veikalu plauktos, gan ārvalstīs. 

Gribētos jau noslēgt uz kādas cerīgākas nots, bet diemžēl ko pozitīvu atrast ir grūti. Ja nu vienīgi ar mierinošu domu, ka valdība noteikti nāks palīgā ar atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.