Apstrādes rūpniecība veiksmīgi iesāk otro pusgadu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi, jūlijā palielinājās par 2.0%. Arī gada pieauguma temps bija pozitīvs (4.2%). Jūlija apstrādes rūpniecības dati sasaucas ikmēneša Eiropas Komisijas (EK) aptaujas datiem, kas norādīja uz rūpnieku noskaņojuma uzlabošanos gan Eiropā, gan nedaudz arī Latvijā. Kopējās rūpniecības pieaugumu (+1.8%) veicināja pieaugums ieguves rūpniecībā (+6.2%), bet samazināja elektroenerģijas un gāzes apgādes produkcijas apjoma kritums (-1.1%).

Apakšnozaru griezumā redzams, ka tendences lielākajā daļā nozaru saglabājas līdzīgas kā iepriekšējos mēnešos. Kamēr lielās apstrādes rūpniecības apakšnozares (pārtikas ražošana, kokrūpniecība, metālu ražošana) neuzrāda būtiskus pieauguma tempus, mazās apakšnozares reģistrē pieaugumus. Labā ziņa ir tā, ka apakšnozares, kas aug visstraujāk, ir tās, kuru pievienotās vērtības īpatsvari pret to izlaidi ir visaugstākie. Piemēram, citu transporta līdzekļu ražošanas nozare 3. ceturkšņa sākumā atkal uzrāda iespaidīgus rezultātus, augot par 32.5% salīdzinājumā ar jūniju un palielinoties 3.6 reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (32.1% pret jūniju un 61.0% pret pagājušā gada jūliju), elektrisko iekārtu ražošana (17.8% pret jūniju, 11.7% pret 2012. gada jūliju), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (2.1% pret jūniju, 12.5% pret 2012. gada jūliju) reģistrējušas atzinības cienīgus pieauguma tempus.

Lielajās nozarēs situācija nav tik pozitīva: pārtikas nozare sarūk mēneša griezumā (-1.3%), bet joprojām nedaudz pieaug gada (1.9%) izteiksmē. Kokrūpniecībā produkcijas apjoms pret jūniju krities par 2.2%, bet pieaudzis par 1.8% pret pagājušā gada jūliju. Metālu nozares kritums gan mēneša (-10.0%), gan gada griezumā joprojām ievērojams (-72.0%). Farmācijas nozarē, kur otrais pusgads parasti ir sekmīgāks nekā pirmais, redzams tikai neliels pieaugums mēneša (0.1%) izteiksmē, bet pamatīgs kritums (-21.2%) gada griezumā. Tas gan ir nedaudz pretstatā ar lielāko nozares uzņēmumu publicēto publisko pārskatu informāciju, kas liecina, ka uzņēmumi kāpina apgrozījumu un peļņu, kā arī paplašina eksporta tirgus, un aktīvi strādā pie jaunu zāļu izstrādes.

Apstrādes rūpniecības izaugsmei pēdējā laikā palīdzējusi situācija eksporta tirgos. Ātrais novērtējums liecina, ka eirozonas un ES-27 izaugsme 2013. gada otrajā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni bijusi pozitīva (abās +0.3%), par ko jau iepriekš liecināja konjunktūras rādītāji. Pēdējos mēnešos labās ziņas turpinās, jo gan ESI (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss)[1], gan PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss)[2] signalizē turpmāku ekonomikas atkopšanos Eiropā. Īpaši jāatzīmē straujais uzlabojums Lielbritānijas un Polijas ražošanas PMI datos; arī Vācijas ražošanas PMI liecina par aktivitātes palielināšanos. Abu pārējo Baltijas valstu kopējais ESI un ražotāju noskaņojums kāpis. Lietuvā tas pieaudzis ļoti strauji, un ražotāju noskaņojums pat pārsniedzis 0 atzīmi, kas pēdējo reizi bija novērojams 2011. gada jūlijā. Sliktākas ziņas dzirdamas par mūsu austrumu kaimiņu - Krievijas ražošanas PMI nu jau otro mēnesi pēc kārtas norāda uz aktivitātes samazināšanos, tomēr augusta dati bija nedaudz pozitīvāki nekā iepriekšējā mēnesī redzētie.

Latvijas kopējais ESI, kā arī ražotāju noskaņojums augustā ir nedaudz pasliktinājies. Tāpēc nākamajos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmes uzturēšanai būs nepieciešama gaidāmā vispārējās ekonomiskās situācijas, kā arī tieši rūpniecības un celtniecības sektoru atkopšanās mūsu lielākajās tirdzniecības partnervalstīs.

[1] Economic Sentiment Indicator (ESI) ir Eiropas Komisijas publicēts, uz uzņēmēju un patērētāju aptaujām balstīts noskaņojuma rādītājs. Rādītājs virs (zem) 100 norāda uz labāku (sliktāku) noskaņojumu, kā pēdējo gadu vidējais novērotais noskaņojums.

[2] PMI (Purchasing Manager's Index) ir uz uzņēmumu aptaujām balstīts indikators, kas parāda pastāvošo situāciju ekonomikā. PMI rādītājs zem 50 norāda uz aktivitātes samazināšanos, virs 50 – aktivitātes palielināšanos, 50 norāda uz neitrālu situāciju.