Apstrādes rūpniecībai uzrāviens 2. ceturksnī

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2016. gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0.3% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada jūniju apjoma kāpums bija visai straujš – 8.2%, kas ir viens no pēdējo gadu straujākajiem gada pieaugumiem nozarē. Tādējādi 2016. gada 2. ceturksnī nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 3.8%, veidojot būtisku devumu 2. ceturkšņa IKP pieaugumā.

2016. gada 2. ceturksnī pozitīvu gada pieaugumu noteica kokrūpniecības saražotās produkcijas apjomu pieaugums par 8.3% (nozare ir galvenais apstrādes rūpniecības izaugsmes virzītājs), kā arī ļoti labs sniegums gatavo metālizstrādājumu nozarē (+15.6%; gandrīz divas trešdaļas produkcijas tiek eksportētas).

Joprojām straujāk augošā nozare ir datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare (+22.1%), kur turpinās nu jau vairākus gadus vērotā ļoti straujā izaugsme. To galvenokārt nosaka uzņēmuma SIA "Mikrotīkls" izaugsme, tomēr arī citi nozares uzņēmumi attīstās ļoti labi. Pēdējo gadu laikā SIA "Mikrotīkls" no vidēja lieluma uzņēmuma ir kļuvis par vienu no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Latvijā, turklāt ar lieliskiem rentabilitātes rādītājiem. Jūlijā lieliski rezultāti arī retāk minētā nozarē – iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kur ir 43.4% gada pieaugums. Tas, visticamāk, ir saistīts ar lielāka pasūtījuma izpildi vagonbūves jomā. 

Tikmēr negatīvi apstrādes rūpniecību ietekmēja mazāki ražošanas apjomi pārtikas rūpniecībā (-0.8%; lielākais apjomu kritums – zivjrūpniecībā). Jūnijā gan pārtikas nozares gada pieaugums kļuvis pozitīvs.  

Negatīvi gada pieauguma tempi ir arī apģērbu (-5.0%), ķīmisko vielu (-7.1%), kā arī elektrisko iekārtu ražošanā (-6.6%). Negatīvie gada pieauguma tempi saglabājas galvenokārt tajās nozarēs, kas joprojām cieš zaudējumus Krievijas ieviesto sankciju dēļ.  Pozitīvi vērtējams tas, ka pēdējos mēnešos pieaudzis to apakšnozaru skaits, kas darbojas ar pozitīviem gada pieauguma tempiem, tas nozīmē, ka nozares attīstība vēršas plašumā.

Jāmin, ka arī enerģētikai 2. ceturksnis izrādījies veiksmīgs – salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 4.2%.

Protams, nozarē joprojām saglabājas dažāda veida riski. Brexit dēļ pastāv zināma nenoteiktība kokrūpnieku vidū (Lielbritānija ir liels kokrūpnieku noieta tirgus), būvniecības vājuma dēļ problēmas ir arī būvmateriālu ražotājiem (ko gan pagaidām izdodas kompensēt uz eksporta rēķina). Ar  bažām varēja gaidīt arī pirmos, tā saucamos, apsteidzošos rādītājus (apsekojuma tipa rādītāji), pēc Brexit. Tomēr tie nebūt nav tik slikti, kā varētu domāt. Eiropas Komisijas apkopotie Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītāji jūlijā nav uzrādījuši kādu dramatisku kritienu (lai gan neliels kritums pret jūniju ir, tomēr pietiekami mazs, lai nevarētu viennozīmīgi apgalvot, ka tas ir Brexit efekts). Tikmēr eiro zonas rūpnieku redzējums pat nedaudz uzlabojies, līdz ar to Brexit nav izraisījis paniku rūpnieku vidū.

Arī līdzšinējās sarunās ar rūpniekiem guvu apliecinājumu tam, ka Brexit, visticamāk, neatstās būtisku iespaidu uz nozares darbību. Pēdējo mēnešu labie nozares rezultāti liecina, ka nozares gada pieaugums varētu būt labāks nekā prognozēts iepriekš. Šobrīd izskatās, ka nozare varētu augt virs 3%. Tas nozīmē, ka tā, visticamāk, būs viens no lielākajiem IKP izaugsmes virzītājiem 2016. gadā.

Apstrādes rūpniecības veikumu gan pabojā būvniecības un atsevišķu pakalpojumu nozaru vājums.