Apstrādes rūpniecībai vēl viens solis atpakaļ

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2016. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 1.7% (izņemot sezonalitātes ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada augustu saražotās produkcijas apjomi ir auguši par 2.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem).

Šis apstrādes rūpniecībai ir otrs mēnesis pēc kārtas ar sarūkošiem izlaides apjomiem, kas nozīmē, ka, visticamāk, arī viss 3. ceturksnis būs ar mīnus zīmi. Tas savukārt liecina, ka nav pamata (ņemot vērā arī mērenos mazumtirdzniecības datus) gaidīt spēcīgu iekšzemes kopprodukta izaugsmi 3. ceturksnī (ja vien nebūs kādi pozitīvi pārsteigumi no būvniecības vai transporta nozares, bet pazīmes par to pagaidām neliecina).

Raugoties dziļāk apstrādes rūpniecības nozaru datu mudžekļos, paveras visai neierasta aina. Lielāko daļu no pozitīvā gada pieauguma tempa (+2.8%) izskaidro prāvi pieaugumi tā saucamajās augsti tehnoloģiskajās nozarēs – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+37.6%), elektrisko iekārtu ražošanā (+20.0%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (+16.7%), kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (+11.3%). Jā, var teikt, ka šo nozaru izlaide ir svārstīga, bet tajā pašā laikā nevar noliegt to vērā ņemamo augšupeju. Ja vēl dažus gadus iepriekš minētās nozares kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā veidoja ap 7-8%, tad pēdējā laikā tie ir ap 11-12%, un tā ir pozitīva ziņa.

Tomēr šī mēneša novitāte ir nevis augsti tehnoloģisko nozaru labie rezultāti, bet gan kokrūpniecības negatīvais pieauguma temps (-0.8%). Nevarētu teikt, ka tas ir milzu pārsteigums – jau iepriekšējos mēnešos bija redzams, ka nozares izaugsmes temps pakāpeniski rūk, ko ietekmēja gan iepriekš veikto investīciju pozitīvā efekta pakāpeniskā izzušana, kā arī globālās konjunktūras pasliktināšanās.

Kā jau bija gaidāms, pārtikas rūpniecība ir atgriezusies pozitīvos gada pieauguma tempos. Kādu laiku tie svārstīsies ap nulli, bet arvien redzamāka kļūst nozares atkopšanās. Pēc ļoti spēcīgā gada sākuma – augusts padevies ļoti vārgs metālizstrādājumu ražošanā – tas, visticamāk, saistāms ar vietējā būvniecības tirgus vājumu, ko gan iepriekšējos mēnešos izdevās kompensēt eksporta tirgos.

Vēl jāizceļ ārkārtīgi vājais enerģētikas sniegums augustā (-15.7%), ko noteica būtiski mazāks koģenerācijā (TEC stacijās) saražotās elektroenerģijas daudzums – te gan ir runa vairāk par bāzes efektu, ko veidoja neraksturīgi lielais saražotās elektroenerģijas daudzums 2015. gada augustā.

Vai šodienas dati pasaka ko fundamentāli jaunu par apstrādes rūpniecību un tās vidēja termiņa perspektīvām? Drīzāk tomēr nē. Situācija ir labāka vienās nozarēs, sliktāka citās, bet kopumā nozare turpina savu izaugsmi. Nedaudz bažas izraisa nozares uzņēmumu apgrozījumu rādītāji, kas liecina, ka ar gatavās produkcijas realizāciju neiet tik labi, kā ar tās saražošanu.

Rūpnieku noskaņojuma rādītāji ir salīdzinoši labi, kas liecina, ka paši rūpnieki nākotni nezīmē drūmās krāsās. Bēdīgāk gan izskatās ar investīciju stāstu. Pēdējā laikā nedzird un neredz paziņojumus par jauniem, vērienīgiem investīciju projektiem apstrādes rūpniecības nozarē. Jā, neapšaubāmi viens no skaidrojumiem ir Eiropas Savienības fondu cikla pārrāvums, kas ir tik ļoti skāris ne tikai būvniekus, bet arī rūpniekus. Tomēr uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka tas pat ir sekundārs iemesls – primāri tomēr no jaunām investīcijām attur nenoteiktība – gan globālā (Brexit, vēlēšanas, ģeopolitika), gan vietējā mērogā (galvenokārt tas attiecas uz iespējamajām nodokļu politikas vai atbalsta intensitātes izmaiņām).