Apstrādes rūpniecības izlaide aug

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem apstrādes rūpniecības izlaide martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir pieaugusi par 2.5%. Gada griezumā apstrādes rūpniecības izlaide martā augusi par 3.9% (kalendāri izlīdzināti dati). Kopumā rūpniecībā pieaugums pret februāri ir minimāls (0.2%), bet gada izteiksmē vērojams kritums (mīnus 1.6%). Tas galvenokārt skaidrojams ar lielo kritumu enerģētikā, kas saistāms ar siltajiem laikapstākļiem (4.7 grādi virs normas).

Apstrādes rūpniecības izaugsmi martā pret februāri veicināja izlaides pieaugums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (27.3%), kā arī izaugsme kokapstrādē. Martā turpinājusies arī janvārī aizsāktā izaugsme ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kur izlaide 2013. gadā saruka par 9.5% – viens no lielākajiem kritumiem apakšnozarēs. Straujš kritums reģistrēts dzērienu ražošanā (mīnus 10.3%), kur februārī redzējām vienu no augstākajiem pieaugumiem, bet vēl janvārī vienu no straujākajiem izlaides samazinājumiem. Arī produkcijas izlaide pārtikā attiecībā pret februāri ir samazinājusies (mīnus 2.5%), tomēr gada griezumā pārtikas rūpniecība aug un turpina būt par vienu no galvenajiem apstrādes rūpniecības izaugsmes balstiem. Gada griezumā lielākā izaugsme bija vērojama datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (83.2%) un ķīmisko vielu ražošanā (43.2%), kā arī lielākajā apakšnozarē – kokmateriālu ražošanā. Arī nemetālisko minerālu izstrādājumu apakšnozares produkcijas izlaide palielinājusies gada griezumā. Tas sasaucas ar ziņām par gada pirmajos trīs mēnešos sasniegto rekordapgrozījumu vienā no lielākajiem nozares uzņēmumiem – AS "Valmieras stikla šķiedra".

Vērtējot martā publicētos apstrādes rūpniecības datus, jāatzīmē arī, ka janvāra kritums apstrādes rūpniecībā vēl koriģējies un ir mazāks salīdzinājumā ar janvārī un februārī publicēto.

Noskaņojuma rādītāji rūpniecībā un Latvijas ESI[1] (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) aprīlī uzrādīja pieaugumu, kas liecina, ka Ukrainas/Krievijas notikumu ietekme uz uzņēmēju noskaņojumu kopumā aprīlī nav bijusi liela. Arī uzņēmēju aptauja par 2014. gada 2. ceturksni liek domāt, ka situācija rūpniecībā ir vērtējama drīzāk pozitīvi: 37.4% rūpnieku nesaskata nekādus ražošanu ierobežojošus faktorus, kas ir visaugstākais līmenis kopš aptaujas sākšanas 2004. gadā.

Runājot par mūsu tirdzniecības partnervalstīm, aprīlī uzlabojies noskaņojuma rādītājs Eiropas Savienībā, taču eiro zonā tas nedaudz krities. Eiro zonas PMI[2] (Purchasing Manager's Index jeb Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji gan turpina uzrādīt straujāko izaugsmi trīs gadu laikā. Ražošanas PMI Vācijā un Polijā turpina signalizēt par rūpniecības izaugsmi; tomēr, kamēr Vācijā izaugsme vēl pastiprinājusies, Polijā indekss nokrities līdz 2013. gada jūlija līmenim. Arī PMI aptaujas par celtniecības tirgu attīstību Vācijā un Lielbritānijā turpina uzrādīt izaugsmi. Savukārt Krievijas ražošanas PMI rādītāji aprīlī bija zem 50 punktu atzīmes jau sesto mēnesi pēc kārtas.

Attēls. Apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss (2010=100), sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti dati 

---

[1] ESI (Economic Sentiment Indicator) ir Eiropas Komisijas publicēts, uz uzņēmēju un patērētāju aptaujām balstīts noskaņojuma rādītājs. Rādītājs virs (zem) 100 norāda uz labāku (sliktāku) noskaņojumu, kā pēdējo gadu vidējais novērotais noskaņojums.

[2] PMI (Purchasing Manager's Index) ir uz uzņēmumu aptaujām balstīts indikators, kas parāda pastāvošo situāciju ekonomikā. PMI rādītājs zem 50 norāda uz aktivitātes samazināšanos, virs 50 – aktivitātes palielināšanos, 50 norāda uz neitrālu situāciju.