Apstrādes rūpniecības izlaide maijā samazinās

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem apstrādes rūpniecības izlaide maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir kritusies par 0.7%. Gada griezumā apstrādes rūpniecības izlaide maijā palielinājusies par 1.8% (kalendāri izlīdzināti dati). Kopumā rūpniecībā reģistrēts pieaugums pret aprīli (0.3%), pateicoties izaugsmei enerģētikā (4.2%). Gada izteiksmē gan enerģētika (mīnus 10.2%) vēl joprojām kopējo rūpniecības izlaidi ietekmē negatīvi (mīnus 0.2%).

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanos maijā pret aprīli noteica kritums vienā no lielākajām apakšnozarēm – pārtikas ražošanā (1.4%). Samazinājušies visu produktu tipu izlaides apjomi, izņemot augļu un dārzeņu pārstrādi, kur produkcijas izlaide pieaugusi salīdzinoši strauji, un piena produktu ražošanu, kas palikusi nemainīga attiecībā pret aprīli. Savukārt kokapstrādē pēc aprīļa krituma reģistrēts izlaides pieaugums (1.1%). Abu lielāko apstrādes rūpniecības nozaru attīstības tendences no gada sākuma bijušas svārstīgas, tomēr, neskatoties uz to, gada izteiksmē izlaide abās turpina pieaugt. Izlaides apjoms krities arī elektrisko iekārtu ražošanā (10.0%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (4.4%). Tekstilizstrādājumu ražošana pēc 3 mēnešu krituma maijā augusi, kamēr izlaide apģērbu ražošanā mazinājusies. Gada pirmajos 5 mēnešos gan tekstilizstrādājumu, gan apģērbu izlaide ievērojami sarukusi (attiecīgi mīnus 3.7% un mīnus 15.5%), kas vismaz daļēji saistāms ar problēmām Krievijas tirgū. Metālu nozares izlaide pret aprīli strauji kāpusi, taču jāpatur prātā ļoti zemais pašreizējais indeksa līmenis. Turklāt, lai gan pagājušā gada maijā AS "Liepājas metalurgs" faktiski pārtrauca savu darbību, gada pieauguma metālu nozarē šā gada maijā tomēr nav bijis, kas saistāms ar jau agrāk pieminētajām problēmām citos metālu nozares uzņēmumos. Gada griezumā viens no lielākajiem izaugsmes veicinātājiem bez abām lielajām apstrādes rūpniecības nozarēm turpina būt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana.

Krievijas/Ukrainas krīzes ietekmei būtu jāparādās apstrādes rūpniecības apgrozījuma datos. Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada pirmajos 4 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga (3.5%). Reģistrēts 8.4% pieaugums apgrozījumā vietējā tirgū un tikai neliels sarukums produkcijas realizācijai eksportā (1.9%). Lielākais kritums apgrozījumā eksportā redzams tādās nozarēs kā apģērbi, elektriskās iekārtas, kā arī citur neklasificētas iekārtas, mehānismi un darba mašīnas. Tā kā minētajās nozarēs Krievija ir viens no lielākajiem eksporta partneriem, varētu spriest, ka šie kritumi vismaz daļēji ir Krievijas/Ukrainas krīzes ietekme. No otras puses, tādās nozarēs kā ķīmisko vielu ražošana un pārtikas ražošana, kur Krievija arī ir starp lielākajiem eksporta partneriem, gada pirmajos mēnešos reģistrēti ievērojami pieaugumi apgrozījumā eksportā. Tas nozīmē, ka Krievijas/Ukrainas krīzes ietekme apstrādes rūpniecības apgrozījumā vismaz pagaidām nav izteikta.

Svārstīgie rūpniecības noskaņojuma rādītāji jūnijā uzlabojās, taču Latvijas ESI[1] (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) kopumā nemainījās. No aptauju datiem secināms, ka situācija Latvijas tirdzniecības partnervalstīs vērtējama ne visai pozitīvi. Lielā daļā valstu Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji kritušies, tajā skaitā arī Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Igaunijas ESI ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un jau otro mēnesi pēc kārtas ir zem ilgtermiņa līdzsvara līmeņa. Jūnijā pasliktinājies noskaņojuma rādītājs eiro zonā, taču ES tas saglabājies gandrīz nemainīgs.

Eiro zonas PMI[2] (Purchasing Manager's Index jeb Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji turpina uzrādīt izaugsmi, lai gan tās temps pēdējo mēnešu laikā vājinās. Ražošanas PMI Vācijā norāda uz izaugsmes tempu palēnināšanos, bet Polijā jau signalizē ražošanas stagnāciju. PMI aptaujas par celtniecības tirgus attīstību Vācijā norāda uz salīdzinoši strauju aktivitātes kritumu celtniecības sektorā. Lielbritānijā gan celtniecības PMI turpina uzrādīt izaugsmi. Savukārt jūnija Krievijas ražošanas PMI rādītāji liecināja par krītošu aktivitāti jau astoto mēnesi pēc kārtas, kas daļēji saistāms ar ģeopolitisko krīzi, bet daļēji ar Ķīnas lēnāko attīstību kopš gada sākuma.

Noskaņojumu vismaz dažiem ražotājiem varētu uzlabot ziņa, ka ES fondu aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" 4. kārtas programmas kopējais finansējums palielināts līdz 82.2 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka atbalstu saņems vairāk nekā 100 projektu. Aktivitāte šajā kārtā bijusi ļoti liela, un Ministru kabineta lēmums stimulēs vēl vairāk uzņēmumus veikt ieguldījumus tehnoloģiju vai zināšanu intensīvajos projektos. Ņemot vērā, ka maksimālā atbalsta intensitāte šajā programmā ir 45% no attiecināmajām izmaksām, ekonomikā kopā plānotās investīcijas varētu būt virs 180 miljoniem eiro. Lai gan, visticamāk, daļa projektu kādu iemeslu dēļ netiks ieviesti, šis uzskatāms par nozīmīgu pozitīvu grūdienu investīciju pieaugumam un apstrādes rūpniecības attīstībai.

Attēls. Apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss (2010=100), sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti dati 

[1] ESI (Economic Sentiment Indicator) ir Eiropas Komisijas publicēts, uz uzņēmēju un patērētāju aptaujām balstīts noskaņojuma rādītājs. Rādītājs virs (zem) 100 norāda uz labāku (sliktāku) noskaņojumu, kā pēdējo gadu vidējais novērotais noskaņojums.

[2] PMI (Purchasing Manager's Index) ir uz uzņēmumu aptaujām balstīts indikators, kas parāda pastāvošo situāciju ekonomikā. PMI rādītājs zem 50 norāda uz aktivitātes samazināšanos, virs 50 – aktivitātes palielināšanos, 50 norāda uz neitrālu situāciju.