Apstrādes rūpniecības izlaide pagaidām aug par spīti globālajam saspīlējumam

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju arī jūlijā apstrādes rūpniecības izlaide ir pieaugusi. Mēneša laikā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem tā pieaugusi par 0.7%, bet gada laikā – pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem – par 10.8%. Salīdzinot rūpniecības izlaidi šī gada pirmajos septiņos mēnešos ar 2010. gada atbilstošo periodu, pieaugums ir 13.7%.

Gada kāpums jūlijā saglabājās šādās nozarēs: kokmateriālu ražošanā (+0.7%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+36.6%), mēbeļu ražošanā (+9.9%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+19.2%), apģērbu ražošanā (+26.3%), kā arī datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā (+10.3%). Tikmēr kritums bija vērojams farmaceitisko vielu ražošanā (-7.3%), ķīmisko vielu ražošanā (-18.7%), pārtikas ražošanā (-0.7%), kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā (-14.8%).

Apstrādes rūpniecības apgrozījuma indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 2.3%, t.sk. par 3.6% vietējā tirgū un par 1.0% - eksportā. Tādējādi turpinājās nesen aizsākusies tendence, ka vietējā tirgū rūpnieciskās produkcijas apmērs aug nedaudz straujāk kā eksportā. Tas ir likumsakarīgi, jo, pieaugot darba samaksai, pakāpeniski atdzīvojas privātais patēriņš, uz ko norāda arī pēdējo trīs mēnešu labie mazumtirdzniecības apgrozījuma dati. Toties ārējā vidē turpina pieaugt nenoteiktība, un jaunākie rādītāji liecina par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos gan daudzās Eiropas valstīs, gan citviet pasaulē. Kopš gada sākuma apstrādes rūpniecības produkcijas pārdošana vietējā tirgū ir pieaugusi par 11.1%, bet eksportā – par 9.8%.

Savukārt Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpniecības konfidences indikators augustā ir samazinājies par 3.4 punktiem, kas ir lielākais rādītāja kritums kopš 2009. gada sākuma. Konfidences rādītāja pasliktināšanās galvenie iemesli ir sliktāks rūpnieku vērtējums gan pēdējos trijos mēnešu novērotajam izlaides apjomam, gan nākamajos mēnešos paredzamajam izlaides apjomam. Tātad arī Latvijas rūpnieki pamazām sāk izjust saspīlējumu pasaules finanšu tirgos un bažījas par ekonomisko situāciju Eiropā. Šī konfidences samazināšanās pagaidām, visticamāk, uzskatāma par psiholoģisku reakciju, jo jauno pasūtījumu apmēri vēl apliecina pretējo – jūlijā tie ievērojami pieauga, un tuvākajos mēnešos rūpniecības noslodze varētu būt nodrošināta. Taču jauno pasūtījumu statistikas uzlabošanās ne vienmēr materializējas izlaides pieaugumā, jo ir iespējama pasūtījumu atsaukšana, maksājumu termiņu kavējumi, utt.

Nākamajos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības attīstību galvenokārt noteiks norises ārējā vidē. Lielākā daļa apsteidzošo rādītāju norāda uz to, ka globālā ekonomika pakāpeniski "atdziest", kas varētu nozīmēt ārējās tirdzniecības un rūpnieciskās produkcijas izlaides apjomu samazināšanos šī gada otrajā pusē. PMI (purchasing managers index) un Eiropas Komisijas rūpniecības konfidences rādītāji vairumā valstu augustā norādīja uz iespējamu rūpniecības izlaides apmēru samazināšanos turpmākajos mēnešos. Optimismu gan vieš tas, ka Latvijas apstrādes rūpniecības operatīvo rādītāju pasliktināšanās ir ievērojami mērenāka nekā vidēji Eiropā. To skaidro divi apstākļi. Pirmkārt, krīze ir spiedusi daudzus Latvijas uzņēmumus pārorientēt ražošanu uz nišas vai inovatīviem produktiem, kuru pieprasījums ir mazāk atkarīgs no ekonomikas kāpumiem un kritumiem. Otrkārt, Eiropas ziemeļu un austrumu valstu ekonomiskie rādītāji (IKP, tirdzniecības un rūpniecības dinamika) liecina par "divu ātrumu" attīstību Eiropā. Kamēr Eiropas dienvidu valstis mokās ar to augsto parādu radītajām sekām, tikmēr Eiropas ziemeļdaļas valstu ekonomiskie rādītāji ir vērtējami kā diezgan stabili. Tas pagaidām ļauj augt arī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaidei, taču, visdrīzāk, nākamo mēnešu laikā nespēsim izvairīties no izlaides apjomu samazinājuma – vismaz tik ilgi, kamēr Eiropa radīs risinājumus parādu krīzei un uzlabosies rūpniecības konfidence.

1. attēls: Apstrādes rūpniecības dinamika