Apstrādes rūpniecības izlaide pieaug trešo mēnesi pēc kārtas

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi, jūnijā palielinājās par 1.2%. Gada pieauguma temps pēc neilga pārtraukuma atkal kļuva pozitīvs (0.8%). 2013. gada 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 1. ceturksni pieauga par 1.0%, bet salīdzinājumā ar 2012. gada 2. ceturksni gan ir vērojams apjomu sarukums par 0.6%, kas nozīmē, ka apstrādes rūpniecība, visticamāk, veidos negatīvu devumu iekšzemes kopprodukta gada izaugsmē.

Apstrādes rūpniecības izlaides ceturkšņa pieaugums 2. ceturksnī ekonomikas analītiķiem ir neliels pārsteigums. Proti, jau brīdī, kad sabiedrībai kļuva zināms par notikumiem "Liepājas metalurgā", bija skaidrs, ka apstrādes rūpniecības rādītāji būtiski cietīs. Tomēr, neskatoties uz problēmām "Liepājas metalurgā", apstrādes rūpniecības nozarē atradās citi uzņēmumi, kas spēja kompensēt nebūšanas metālu nozarē (2. ceturksnī mīnus 46.4% salīdzinājumā ar 1. ceturksni). Tā straujāko izaugsmi 2. ceturksnī uzrādīja citu transportlīdzekļu ražošana (+115.3%), kas saistāms ar tradicionāli svārstīgo kuģubūvi, kur pēdējo mēnešu laikā uz ūdens ir nolaisti vairāki kuģi. Tādējādi, lai arī citu transportlīdzekļu apakšnozare ir vairākas reizes mazāka par metālu ražošanas nozari, tā spēj vismaz daļēji nokompensēt izlaides kritumu metālu nozarē. Tāpat salīdzinoši strauja izaugsme 2. ceturksnī bija novērojama farmaceitisko vielu ražošanā (+4.3%; atgūšanās pēc lieliem mīnusiem 1. ceturksnī), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+5.5%), elektrisko iekārtu ražošanā (+8.6%), automobiļu un piekabju ražošanā (+8.7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+3.5%). Vienīgie izlaides apjomu sarukumi bija vērojami būvniecības materiālu ražošanā (-2.1%), kokmateriālu ražošanā (-0.6%), apģērbu ražošanā (-3.7%), kā arī joprojām turpinās lejupslīde ķīmiskajā rūpniecībā (-4.0%), kas galvenokārt saistāma ar biodegvielas ražošanas sektora konsolidāciju.

Eiropas Komisijas (EK) apkopotais Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītājs turpina svārstīties tuvu nulles atzīmei, kas liecina, ka tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības izaugsme varētu turpināties. Arī prognozējamā ražošanas jaudu noslodze 3. ceturksnim faktiski nav mainījusies. Pozitīvi vērtējami arī pēdējie Eiropas valstu konjunktūras rādītāji. Gan EK apkopotais ESI (Economic Sentiment Indicator - Ekonomikas sentimenta indekss), gan PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji uzrāda situācijas stabilizēšanos, kas ļauj cerēt, ka grūtākie laiki šī ekonomiskā cikla ietvaros jau ir aiz muguras.

Signāli, kas nāk no ārējās vides, liek domāt, ka jau drīzumā Latvijas apstrādes rūpniecība varētu sajust spēcīgāku pieprasījumu pēc tās produkcijas. Tas ļautu kāpināt izlaidi, tomēr neatstāj sajūta, ka Latvijas apstrādes rūpniecība īsti nav gatava nākamajam lēcienam industrializācijas kontekstā. Ražošanas jaudu noslodze pašlaik ir salīdzinoši augstā līmenī, kas no ekonomikas teorijas viedokļa norāda uz investīciju nepieciešamību, tomēr pēdējo ceturkšņu nefinanšu investīciju statistika neraisa optimismu. Bažas par eirozonas turpmāko attīstību pēdējos ceturkšņos ir mazinājušas uzņēmēju riska apetīti un tieksmi investēt jaunos ražošanas līdzekļos. Tāpat pagaidām nekustamies uz priekšu pietiekami ātri fundamentālo izaugsmes faktoru veicināšanā – izglītības sistēmas sasaistē ar rūpniecības darbaspēka pieprasījumu, infrastruktūras sakārtošanā (elektrība, pieslēguma vietas, industriālie parki utt.) un uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu sakārtošanā. Ražošanas jaudu rezerves vēl kādu brīdi ļaus kāpināt apstrādes rūpniecības izlaidi, tomēr nozares izaugsme 2-3 gadu perspektīvā būs atkarīga no uzņēmēju šodien pieņemtajiem investīciju lēmumiem un valsts pārvaldes risinājumiem fundamentālo faktoru sakārtošanā.