Apstrādes rūpniecības izlaide turpina pieaugt, labi rezultāti enerģētikai

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju 2016. gada oktobrī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 0.8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 7.0%. Lai arī gada pieaugums izskatās iespaidīgs, jāņem vērā, ka pagājušajā gadā oktobris noslēdza trīs mēnešu periodu, kad nozares izlaide mazinājās.

Apakšnozaru dalījumā lielu izmaiņu - salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem - nav. Jāizceļ pārtikas rūpniecības lielais gada pieauguma temps (+6.0%). Lai arī nevar noliegt, ka nozarei pēdējā laikā iet labāk, tomēr daļēji tik lielu gada pieauguma tempu skaidro zemās bāzes efekts. Līdzīga situācija arī nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanā (+18.8%). Spēcīgu izaugsmi turpina uzrādīt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare (+20.1%), kam šomēnes piebiedrojusies arī elektrisko iekārtu ražošanas nozare (+15.0%).

Šoreiz jāizceļ enerģētikas nozares sniegums. Pateicoties saražotās elektroenerģijas apjomu pieaugumam, enerģētikas nozares izlaide kāpusi par 5.1% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri). Šobrīd pieejamā operatīvā statistika liecina, ka novembrī rezultāts varētu būt pat vēl labāks. Tādējādi, visticamāk, enerģētikas nozarei būs būtiska pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šā gada 4. ceturksnī.

Visticamāk, 2016. gadā apstrādes rūpniecības izaugsme būs bijusi straujāka par tautsaimniecības attīstības tempu. Apstrādes rūpniecības izlaide būs pieaugusi par aptuveni 4%. Šāds rezultāts vērtējams atzīstami, jo ārējā vidē saglabājas problēmas un ārējais pieprasījums aug lēni.

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu kāpumu nodrošina rūpnieku realizēto preču pieaugums ārvalstīs. Tajā pašā laikā iekšzemes pieprasījums 2016. gadā - apstrādes rūpniecības izaugsmi ir tieši otrādi – pat ierobežojis. Uz to norāda nozares apgrozījuma rādītāji – realizācijas apjoms eksportā šā gada 10 mēnešos ir pieaudzis par 2.6%, kamēr iekšējā tirgū – samazinājies par 0.9%. Iekšzemes pieprasījuma samazinājumu var daļēji skaidrot ar būvniecības nozares problēmām, kā rezultātā cieš arī atsevišķas apstrādes rūpniecības apakšnozares – nemetālisko minerālu ražošana (galvenokārt būvmateriāli), gatavo metālizstrādājumu ražošana (iekļauj sevī dažāda veida metāla konstrukcijas, kas tiek lietotas būvniecībā), mazākā mērā arī ķīmisko rūpniecību, kokrūpniecību.

Kas nozari sagaida turpmāk? Pagaidām nākotne izskatās salīdzinoši laba. Ja nav jaunu satricinājumu ārējā vidē, nozares izlaides pieaugums varētu saglabāties vai pat nedaudz paātrināties uz iekšzemes pieprasījuma rēķina (2017. gadā būvniecības aktivitātei pieejamo Eiropas Savienības fondu līdzekļu ietekmē vajadzētu atjaunoties).

Tomēr jāatceras, ka apstrādes rūpnieku jaudas nav bezizmēra – komersanti, šogad nespējot atrast pieprasījumu vietējā tirgū, atrada to ārvalstu tirgos (lai arī ar vājākām peļņas maržām). Nākamgad efekts varētu būt pretējs (cerams gan, ka izdosies daļēji saglabāt arī noietu jaunatrastajos tirgos).

Arī Eiropas Komisijas apkopotie rūpnieku noskaņojuma rādītāji šobrīd ir visai labi (novembra rādītājs pietuvojies pēckrīzes perioda augstākajai atzīmei) un liecina, ka rūpniekiem ir pasūtījumi, kas nodrošinās turpmāko nozares attīstību.

Atliek vien cerēt, ka nebūs jaunu satricinājumu nozarei nodokļu politikas jomā un, ka tomēr izdosies rast kādu risinājumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga mazināšanai energointensīvajiem uzņēmumiem, kas šobrīd ir nozares uzņēmēju visbiežāk minētā sāpe.