Apstrādes rūpniecības izlaides apjoms jūlijā paliek nemainīgs

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms jūlijā saglabājās nemainīgs (sezonāli izlīdzināti dati, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi). Gada griezumā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms ir pieaudzis par 7.3%. Pēdējos mēnešos apstrādes rūpniecības dinamika ir bijusi visai svārstīga – vienu mēnesi ar pieaugumu, nākamo – ar kritumu, taču šomēnes apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms ir saglabājies nemainīgs. Uz negatīvā ārējo norišu fona tas drīzāk jāvērtē ar pluss zīmi.

Jūlijā spēcīga izaugsme bija vērojama farmācijas nozarē (+27.6%, sezonāli izlīdzināti dati, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi). Iepriekšējos mēnešos tā uzrādīja neizprotamus mīnusus, lai arī nozares uzņēmumu pārstāvji klāstīja, ka nekādas problēmas neizjūt un nozare turpina darboties tāpat, kā līdz šim. Acīmredzot lomu nospēlējušas svārstības mēnešu datos. Tāpat saražotās produkcijas apjomu pieaugumu uzrādīja tekstilizstrādājumu nozare (+6.0%), dzērienu ražošanas nozare (+4.2%), nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu nozare (+6.8%), kā arī metālu nozarē (+6.2%; šajā nozarē tiek uzskaitīti dažādu metālu sakausējumu un vienkāršu metāla izstrādājumu ražojumi – caurules, metāla sagataves utt.).

Tikmēr negatīva izaugsme bija vērojama nozarēs, kas iepriekš ir stutējušas apstrādes rūpniecības izaugsmi – kokrūpniecībā (-3.5%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-11.9%. Šajā nozarē tiek ražotas specifiskas metāla detaļas, piemēram, logu rāmji, durvis, auto-detaļas, armatūra utt.). Gatavo metālizstrādājumu nozares gadījumā gan pagaidām nevar teikt, ka tā būtu tendence, jo nozares izlaide pēdējo mēnešu laikā ir bijusi svārstīga. Turpretī kokrūpniecībā pamazām sāk iezīmēties lejupslīde. Paši kokrūpniecības nozares pārstāvji norāda, ka gada otrā puse nozarē varētu būt mazāk veiksmīga. Ņemot vērā, ka Eiropā turpinās būvniecības tirgus lejupslīde, krasi pavērsieni šajā nozarē nav sagaidāmi.

Negatīvu izaugsmi uzrādīja arī apģērbu ražošanas nozare (-9.4%), gumijas un plastmasas izstrādājumu nozare (-5.9%), mēbeļu ražošanas nozare (-2.4%), automobiļu ražošanas nozare (-9.4%), kā arī ķīmijas nozare (-5.2%). Izlaide būtiski nemainījās pārtikas rūpniecībā (+0.1%) un elektrisko iekārtu ražošanā (+1.0%).

Jūlijs ir bijis ļoti veiksmīgs mēnesis ieguves rūpniecībai – saražotās produkcijas apjoms pieauga par 9.5%, bet enerģētikas nozarē produkcijas apjomi auga nedaudz (+0.3%).

Eiropas Komisijas noskaņojuma rādītāji šobrīd raisa divējādas izjūtas. No vienas puses, Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītājs joprojām ir salīdzinoši stabils un pēdējo mēnešu laikā nav piedzīvojis būtisku lejupslīdi. Arī tā komponenti (pasūtījumu apjomu novērtējums, nākotnes izlaides apjoma novērtējums, krājumu līmeņa novērtējums) nenorāda uz būtisku izlaides samazinājumu tuvākajos mēnešos. Pret šiem datiem varētu izturēties ar lielāku vai mazāku skepsi, ja vien sarunās ar nozares pārstāvjiem netiktu gūts priekšstats par to, ka rūpnieki šobrīd tiešām jūtas salīdzinoši stabili. No otras puses, ko uzsver arī nozares pārstāvji, nākotne ir atkarīga no notikumiem Eiropā. Ja raugāmies uz rūpnieku noskaņojuma rādītajiem Eiropā, kopaina nav pārāk rožaina. Rūpnieku noskaņojums Eiropā kopš gada sākuma ir ievērojami krities lielākajā daļā valstu. Izņēmums ir vien atsevišķas valstis (Somija, Zviedrija, Igaunija, Malta). Šāda noskaņojuma pasliktināšanās agri vai vēlu radīs arī reālo pasūtījumu apjomu samazinājumu un atsauksies arī uz Latvijas rūpniecības nozari. Pagaidām gan nelielu mierinājumu sniedz fakts, ka noskaņojuma rādītāji mūsu reģionā vēl ir noturīgi.

Augusta PMI (Purchasing Managers' Index) rādītājs liecina, ka rūpnieku redzējums par nākotni kļūst pesimistiskāks ne vien Eiropā, bet arī globāli (Japānā, Dienvidkorejā, Taivānā, Ķīnā u.c.). Kā negatīvs pārsteigums minams Zviedrijas PMI rādītāja samazinājums augustā līdz 45.1 punktam (no 50.6 jūlijā). Arī Vācijas PMI un SENTIX rādītāji liecina par izlaides apjomu samazinājumu rūpniecībā. Tas norāda, ka iespējams arī mūsu reģionu pamazām sasniedz Eiropas dienvidos aizsācies pesimisms. Tajā pat laikā priecē, ka Krievijas PMI rādītājs joprojām atrodas virs 50 punktu atzīmes. Tas liecina par rūpniecības sektora attīstību. Tieši Krievijas tautsaimniecības veiksmīgu attīstību kā priekšnoteikumu stabilai apstrādes rūpniecības izaugsmei pat Eiropas stagnācijas periodā min nozaru pārstāvji (īpaši pārtikas nozarē un metālapstrādes nozarē).

Patīkami un reizē nedaudz pārsteidzoši, ka par spīti nelabvēlīgajam ārējam fonam, Latvijas apstrādes rūpniecība (un arī visa tautsaimniecība kopumā) pēdējo mēnešu laikā ir spējusi turpināt attīstību. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos turpināsies svārstīga apstrādes rūpniecības attīstība bez stingri izteiktas tendences. Notikumi Eiropā, protams, var ieviest korekcijas Latvijas rūpnieku ikdienā. Taču vismaz šobrīd vairums nozaru pārstāvji pārāk neuztraucas par iespējamajām norisēm nākotnē, bet gan mērķtiecīgi turpina strādāt pie savas produkcijas noieta tirgus un produktu portfeļa diversifikācijas, kā arī kvalitātes aspektu uzlabošanas. Par to liecina pēdējā laika investīciju dinamika – joprojām investīcijas ieplūst gan kokapstrādē, gan metālapstrādē, gan pārtikas rūpniecībā, gan laiku pa laikam parādās ziņas par apjomīgiem investīciju projektiem nozarēs, kuras līdz šim nav bijušas Latvijas apstrādes rūpniecības attīstības flagmaņi.