Apstrādes rūpniecības kāpums augustā sabremzē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzināmās cenās 2015. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 3.0% (izņemot sezonalitātes radīto ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 4.8%.

Kopējo nozares saražotās produkcijas apjoma samazinājumu augustā galvenokārt noteica būtisks saražotās produkcijas apjomu kritums pārtikas rūpniecībā (par 10.5% salīdzinājumā ar jūliju), kas gan nav liels pārsteigums, bet gan atgriešanās pie iepriekšējo mēnešu līmeņa – pozitīvs "izlēcējs" drīzāk ir bijis jūlija mēnesis. Skatoties detalizētāk – pa pārtikas rūpniecības apakšnozarēm - redzams, ka augustā gan piena, gan augļu un dārzeņu pārstrādāji, gan arī gaļas ražotāji ir spējuši kāpināt ražošanas apjomu, bet zivju pārstrāde un konservēšana gan uzrādīja 35% kritumu. Ņemot vērā esošo situāciju, līdz šim zivju konservu ražotāji ir turējušies visai braši, bet augusts acīmredzot ir bijis tas mēnesis ar lielāko izlaides apjoma kritumu, kas apliecina  arī nozarē esošās problēmas. Pārtikas rūpniecība gan nebūt nav vienīgā nozare ar mīnusiem – arī kokrūpniecībā ievērojams apjomu kritums (-3.3%), ko papildina saražotās produkcijas apjomu samazinājumi apģērbu (-8.8%), tekstilizstrādājumu (-4.1%), gatavo metālizstrādājumu (-6.8%), elektrisko iekārtu (-14.9%), kā arī iekārtu un mehānismu ražošanā (-3.9%). Vērā ņemams kāpums ir vienīgi ķīmiskajā rūpniecībā (+16.3%) un mēbeļu ražošanā (2.4%). "Uz aci" redzams, ka lielākās nozares ir darbojušās ar krietni negatīvākiem pieauguma tempiem, nekā nozare kopā. Tas norāda, ka nozarēs, par kurām dati netiek publicēti, – metālu ražošanā, farmaceitisko produktu ražošanā un kuģubūvē – apjomi visticamāk ir auguši.

Ir vērts minēt, ka augusts ir bijis ļoti labs mēnesis enerģētikai (+7.3%) – nozarei, kurai gada sākums padevās pavisam slikts. Augustā nedaudz netipiski sezonai, tika darbinātas koģenerācijas stacijas, saražojot pēdējos gados augusta mēnesim rekordlielu elektroenerģijas apjomu.

Tas, ka augustā varētu būt saražotās produkcijas apjomu kritums, bija gaidāms. Kā jau rakstīju iepriekš, jūlijā dažreiz tik ļoti svārstīgu nozaru kāpumi un kritumi sakrita tā, ka visās galvenajās nozarēs pieauguma tempi bija pozitīvi. Turklāt dažās nozarēs tie bija neraksturīgi labi. Iepriekšējā mēneša kāpums un šī mēneša kritums gan būtiski nemaina redzējumu par nozares attīstību šajā gadā. Proti, salīdzinoši augstos gada pieauguma tempus nodrošina "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšanās, kā arī kokrūpniecības labais veikums. Labi rezultāti (spriežot pēc publiskajiem pārskatiem) ir arī farmācijas nozarē. Tikmēr rezultāti ir vāji sankciju ietekmētajā pārtikas rūpniecībā un būvniecības vājuma ietekmētajā būvmateriālu ražošanā. Turpina iepriecināt tās nozares, kuras pieņemts uzskatīt par augsti tehnoloģiskajām – datoru un optisko iekārtu ražošana, elektrisko iekārtu un, mehānismu ražošana – tās turpina uzlabot savu sniegumu, regulāri sasniedzot jaunus izlaides rekordus.

2015. gadā kopumā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms varētu augt par 5-6%. Turpmākā nozares attīstība gan būs atkarīga no norisēm ārējā vidē – eiro zonas atkopšanās un turpmākās ģeopolitiskās situācijas. Tāpat situāciju ārējā vidē ietekmē arī Ķīnas ekonomikas palēnināšanās, kas, lai arī tiešā veidā neatstāj būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, tomēr ietekmē un globālajiem preču un izejvielu tirgiem, kuros ar savu produkciju konkurē arī Latvija. Ģeopolitiskās situācijas faktors būtiski ietekmē rūpnieku noskaņojumu un kavē jaunu investīciju veikšanu. Jāatzīmē vēl viena būtiska lieta – Latvijas apstrādes rūpniecība joprojām ir visai jutīga pret ārējiem šokiem. Proti, divas lielākās tās apakšnozares (kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība) veido gandrīz pusi no kopējās nozares izlaides. Mierīgos laikos tas nav slikti, bet šoku gadījumos (labs piemērs ir nesenās sankcijas), tās valstis, kuru apstrādes rūpniecība ir vāji diversificēta (un orientēta uz eksportu, nevis apgādā vietējo tirgu), cieš vairāk. Tādēļ ekonomiskās politikas veidotājiem jādomā par to, ar kādiem instrumentiem veicināt apstrādes rūpniecības diversifikācijas pieaugumu.