Apstrādes rūpniecību 2014. gadā pozitīvi ietekmēja gan kokrūpniecība, gan sankciju skartā pārtikas nozare

Lai gan 2014. gads apstrādes rūpniecībā neizcelsies uz iepriekšējo gadu fona un apjomi būs tuvi iepriekšējā gada līmenim, tas, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un ļoti lēno izaugsmi eiro zonā, vērtējams pat kā panākums.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem apstrādes rūpniecības izlaide novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir kritusies par 2.0%. Gada griezumā apstrādes rūpniecības izlaide novembrī sarukusi par 3.8% (kalendāri izlīdzināti dati). Apstrādes rūpniecības sarukuma dēļ novembrī reģistrēts samazinājums arī rūpniecības datos gan salīdzinājumā ar oktobri (-1.7%), gan gada izteiksmē (-0.9%). Enerģijas ražošana novembrī strauji pieaugusi attiecībā pret iepriekšējo gadu (+9.1%), kas saistāms ar aukstāku laiku.

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanos novembrī pret oktobri noteica sarukums svārstīgajā dzērienu, elektrisko iekārtu ražošanā un abās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – pārtikas ražošanā (-0.9%) un kokrūpniecībā (-1.0%). Taču, vērtējot situāciju kopumā, jāatceras, ka kokrūpniecības un elektrisko iekārtu ražošanas izlaides apjomi vēl nesen (attiecīgi septembrī un oktobrī) bija vēsturiski augstākajā līmenī. Turklāt kokrūpniecības nozares speciālisti apgalvo, ka, lai gan gada pēdējie mēneši tirgus nervozitātes ietekmē bijuši nedaudz sliktāki, kopumā rezultāti kokrūpniecībā šogad bijuši labāki, nekā gaidīts.

Gada griezumā novembrī kritums bija pārtikas, dzērienu, metālu un metālizstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā. Joprojām lielākā pozitīvā ietekme uz apstrādes rūpniecību bija datoru un elektronisko iekārtu ražošanai un kokapstrādei.

Lai gan apstrādes rūpniecības izlaide novembrī bija zemāka, nekā 2013. gada attiecīgajā mēnesī, pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos kopumā tā augusi par 0.2%. Gada pirmajos 11 mēnešos izceļama abu lielāko apakšnozaru attīstība. Pārtikas ražošana, kas visvairāk minēta Krievijas problēmu sakarā, tomēr spējusi uzrādīt izaugsmi (+2.7%); un kokapstrādē pagājušā gada pirmie 11 mēneši bijuši pat ļoti veiksmīgi (+7.8%).

Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu gandrīz nav mainījies (-0.1%). Reģistrēts 0.3% kritums apgrozījumā eksportā un nemainīgs apgrozījums produkcijas realizācijā vietējā tirgū. Lielākais kritums apgrozījumā eksportā šogad redzams tādās ar Krievijas tirgu saistītās nozarēs kā apģērbu, dzērienu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā. Turpretim pārtikas nozares apgrozījums (līdzīgi kā tās izlaides apjoms) pagājušā gada 10 mēnešos palielinājies gan eksportā (+4.8%), gan vietējā tirgū (+4.2%).

Tāpat kā apstrādes rūpniecības izlaide un apgrozījums, arī rūpniecībā strādājošo uzņēmēju sentimenta aptauju rezultāti liecina, ka gads kopumā bijis līdzīgs iepriekšējam: vidējais pagājušajā gada rūpnieku noskaņojums, salīdzinājumā ar 2013. gadu, gandrīz nav mainījies. Arī Latvijas ESI [1] (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos, salīdzinājumā ar 2013. gada attiecīgo periodu, nav mainījies. Gada pirmajā pusē gan ESI gan rūpnieku noskaņojumam bija lejupejoša tendence, taču oktobrī un novembrī ESI datos vērojams uzlabojums.

Gada noslēgumā eiro zonas ražošanas PMI [2] (Purchasing Manager's Index jeb Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji ir vāji, un pēdējā ceturksnī tie uzrādījuši sliktāko rezultātu kopš 2013. gada 3. ceturkšņa. Ražošanas PMI Vācijā decembrī tomēr norāda uz izaugsmes atjaunošanos (rādītājs pakāpies atpakaļ virs 50) pēc novembrī redzētā 17 mēnešu zemākā rezultāta. Ārpus eiro zonas situācija ir labāka - Polijā ražošanas PMI decembrī signalizē izaugsmi, noslēdzot veiksmīgu gada pēdējo ceturksni. Lai gan Lielbritānijā ražošanas sektora un celtniecības sektora izaugsme uz gada beigām ir palēninājusies, situācija vēl joprojām ir vērtējama pozitīvi. Savukārt Krievijas ražošanas sektora izaugsmi kavē augošās izmaksas, kas saistāmas ar straujo rubļa kritumu.

Apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā saskārās ar daudziem izaicinājumiem. Iekšzemē turpinājās problēmas metālu apstrādes sektorā, kas nākamajā gadā "KVV Liepājas metalurgs" ražošanas atjaunošanas gadījumā varētu no nozares neveiksminieka kļūt par teicamnieku. Situācija ārējos tirgos, kur tiek realizēti vairāk nekā 60% produkcijas, pagājušajā gadā vērtējama ļoti negatīvi. Ja gada sākumā bija cerība, ka Krievijas krīzes negatīvo ietekmi daļēji kompensēs eiro zonas atkopšanās, tad gada otrajā pusē, situācijai Krievijā neuzlabojoties, arī cerības uz straujāku izaugsmi eiro zonā nepiepildījās. Taču, kā liecina gan eksporta, gan apstrādes rūpniecības dati, Latvijas ražotāji ir spējīgi sarežģītos apstākļos ne tikai izdzīvot, bet pat augt.