Ar skatienu atpakaļskata spogulī

Tādējādi patlaban tautsaimniecības izaugsmes 3. ceturkšņa ātrā novērtējuma izmantošana tendenču sazīmēšanai varētu līdzināties centienam virzīties uz priekšu, skatienam paliekot piekaltam atpakaļskata spogulim. Tikmēr aktualitātes jau ir pavisam citas, piemēram, jauno pulcēšanās ierobežojumu efektivitāte, enerģijas un izejmateriālu izmaksas, ražošanas un piegāžu ķēžu traucējumi.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais novērtējums par iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņām 3. ceturksni rāda samērā pieticīgu pieaugumu.

Visticamāk, tieši pakalpojumu pieejamības uzlabošanās nodrošinājusi to, ka IKP palielinājies par 0.3% ceturkšņa laikā un par 4.7% gada laikā (sezonāli un kalendāri koriģēti dati). Tomēr atsevišķi īstermiņa dati rādīja, ka izaugsme varēja būt spēcīgāka. Apstrādes rūpniecība vidēji jūlijā-augustā pret 2. ceturksni auga par 0.6%, bet mazumtirdzniecība - par 0.7% (izlīdzināti dati), kas pārsniedz IKP pieaugumu ceturkšņa laikā. Lai gan mazumtirdzniecībā kāpums bija lēnāks nekā iepriekšējā ceturksnī, bija pamats domāt, ka līdz ar atsevišķu ierobežojumu mazināšanu mājsaimniecības varētu būt vairāk pievērsušās to pakalpojumu patērēšanai, kas iepriekš ilgākus mēnešus nebija pieejami. Par izaugsmes turpināšanos 3. ceturksnī liecināja mājsaimniecību noguldījumu līmeņa pakāpeniska stabilizēšanās, norādot uz apņēmīgākiem iedzīvotāju tēriņiem. Noguldījumi ceturkšņa laikā auga par 1.5% (neizlīdzināti dati), kamēr iepriekšējos ceturkšņos kāpums svārstījās no 4-5.5%.  Saskaņā ar Valsts kases konsolidētā kopbudžeta mēneša pārskatiem 3.ceturksnī PVN ieņēmumi bija par 15% augstāki nekā pērn 3. ceturksnī.

Transporta un tūrisma jomās pieejamie mēnešu dati rāda, ka šīs nozares 3. ceturksnī visticamāk turpinājušas "zemūdens peldēšanu", ar to saprotot, ka par spīti nelielam situācijas uzlabojumam, piemēram, aviopārvadājumos vai viesu mītņu darbības rādītājos šīs nozares nav pietuvojušās darbības intensitātei, kāda bija vērojama pirms pandēmijas. Spēkā esošie pulcēšanās ierobežojumi no jauna skar gan nozares, kas vieglāk spēja pielāgoties attālinātajai darbībai, un tādējādi to "galva jau bija pacelta krietni virs ūdens" (piemēram, tirdzniecība), gan jomas, kuras attālināti nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, padarot to atgriešanos pie ierastā darbības apjoma vēl ilgāku (piemēram, atpūta, kultūra).

Sviedrus no pieres raušot, pārslodzē turpina funkcionēt veselības aprūpes joma, un nozares izaugsmi gadā kopumā visticamāk būs grūti aprakstīt, neizmantojot kādu oksimoronu. Būtu tik saprotami pozitīvu izaugsmi uztvert ar prieku, tomēr daļu prieka aizēno izaugsmes saturs: nenogurstoša sabiedrības cīņa ar slimību, zaudēta dzīves kvalitāte un spēku izsīkums gan pacientiem, gan to aprūpētājiem. Līdzīgi spējai rast prieku par to, ka nozare no ražošanas apjoma viedokļa būtiski neaug (vai izaugsmei būtiski mainās saturs) pamazām būtu jādzimst attiecībā uz enerģētiku. Tās darbību arvien vairāk ietekmēs zaļā kursa īstenošana, tostarp energoefektivitātes uzlabošana. Šie varētu būt starp piemēriem, kas rāda, ka IKP izmantošanai izaugsmes un attīstības vērtēšanā ir savi limiti.

Saskaņā ar oktobrī veikto Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datiem, neraugoties uz enerģijas cenu kāpumu, kā arī jauno pulcēšanās ierobežojumu spēkā stāšanos, uzlabojies  patērētāju noskaņojums.

Tikmēr ar ierobežojumu atjaunošanu daudz saprotamāk varētu skaidrot to, ka pesimistiskāki kļuvuši aptaujātie mazumtirgotāji. Būvniecībā un rūpniecībā turpina augt darbaspēka trūkuma kā attīstību kavējoša faktora vērtējums. Paralēli augot izmaksām, šo faktoru kopums atsevišķos gadījumos jau kalpo kā iemesls, lai uzņēmumi atteiktos no būvniecības projektu īstenošanas. Vienlaikus plānotais mājsēdes laiks aizņem mazāko daļu no 4. ceturkšņa, kā arī tautsaimniecības dalībnieku pielāgošanās un pieejamais valdības atbalsts varētu ļaut izvairīties no ekonomiskās lejupslīdes gada nogalē. Detalizētāk IKP nozaru un izlietojuma komponentu dalījumā būs pieejams pēc mēneša, neizslēdzot arī izaugsmes tempa precizēšanu.