Ārējā nenoteiktība var palielināt iekšējā tirgus lomu apstrādes rūpniecības attīstībā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms aprīlī salīdzinājumā ar martu (izņemot sezonālo ietekmi) palielinājās par 0.8%. Savukārt, turpinot iepriekšējā mēnesī iesākto tendenci, gada pieauguma temps bija negatīvs (mīnus 2.8%). Tikmēr kopējais rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms ir palielinājies par 0.5%, ko noteica apstrādes rūpniecībā vērotais pieaugums, bet negatīvi ietekmēja samazinājums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (mīnus 4.1%) kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē (mīnus 0.4%).

Lai arī kopējais apstrādes rūpniecības pieaugums ir pozitīvs, to lielā mērā nodrošināja būtisks apjomu kāpums vēsturiski svārstīgajā citu transporta līdzekļu ražošanā. Izlaide nozarē ir palielinājusies 2.1 reizi, kas varētu būt saistīts ar kuģu remontu atjaunošanos pēc ziemas perioda. Arī elektrisko iekārtu ražošanā (20.7%) un farmaceitisko preparātu ražošanā (11.3%) vērojams būtisks pieaugums. Negatīvā tendence metālu nozarē (mīnus 24.1% pret martu un mīnus 51.9% salīdzinājumā ar 2012. gada aprīli) bija sagaidāma, jo tieši aprīlī tika novērots līdz šim būtiskākais ražošanas apjomu kritums AS "Liepājas metalurgs". Pēc marta krituma koksnes, koka un korķa izstrādājumu nozarē aprīlī nav vērojamas izmaiņas pret iepriekšējo mēnesi. Aprīļa izlaide pārtikas rūpniecībā nedaudz samazinājusies, kas sasaucas ar pārtikas preču mazumtirdzniecībā vēroto 3.9% kritumu. Ķīmiskajā rūpniecībā jau no gada sākuma vērojams izlaides apjomu kritums.

Apskatot Eiropas Komisijas (EK) ceturkšņa uzņēmēju aptaujas datus, jāsecina, ka tuvākajos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības attīstībā kopumā iezīmējas riski, jo ir samazinājies to rūpnieku īpatsvars, kas neredz nekādus ierobežojošos faktorus biznesa attīstībai. Pēc pēdējo trīs ceturkšņu krituma atkal palielinājusies uzņēmēju daļa, kas uzskata pieprasījuma trūkumu par galveno attīstību ierobežojošo faktoru. Turklāt ceturkšņa aptauja rāda, ka jauno pasūtījumu apjoma novērtējums nākamajiem mēnešiem ir krietni pasliktinājies, un pēdējo reizi zemāks tas bija tikai 2010. gada 1. ceturksnī. Ražotāju ceturkšņa aptaujā redzams, ka nozaru griezumā augstākais ražošanas jaudu noslodzes kritums 2013. gada otrajā ceturksnī sagaidāms nemetālisko minerālu nozarē, kurā arī vērojama pašlaik zemākā ražošanas jaudu noslodze. Pat metālu sektorā, kurā ietverta problēmu māktā AS "Liepājas metalurgs", ražošanas jaudu noslodze ir nedaudz augstākā līmenī. Tas liecina par turpmākiem iespējamiem attīstības riskiem nemetālisko minerālu ražošanā.

No otras puses, jaunākie dati par maiju ir pozitīvāki. Piemēram, ikmēneša EK aptauja liecina par noskaņojuma uzlabojumu rūpniecībā Latvijā un nelielu uzlabojumu arī kopā Eiropā. Igaunijā ražotāju noskaņojums un kopējais ESI (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss)[1] ir uzlabojies, taču Lietuvā abi rādītāji ir nedaudz sarukuši. Krievijā ražošanas PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss)[2] maijā jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās, taču vēl turējās nedaudz virs 50 punktu atzīmes. Lai gan EK apkopotie rādītāji par Vāciju liecina par nelielu ražotāju noskaņojuma pasliktināšanos, kopējais Vācijas ESI salīdzinājumā ar aprīli nedaudz pieauga. Piepalīdzot izejmateriālu cenu kritumam, Vācijas (līdzīgi kā Polijas un eiro zonas valstu) ražošanas PMI dati maijā uzlabojās, liecinot par situācijas stabilizēšanos, taču rādītājs joprojām paliek zem 50 punktu atzīmes. Arī Vācijas "Ifo" biznesa klimata indekss[3] liecināja par labāku situāciju mūsu ceturtās lielākās tirdzniecības partnervalsts ekonomikā. Taču, sīkāk analizējot "Ifo" ražošanas sektorā, redzams, ka atkopšanās pamatā balstīta uz pozitīvāku esošās situācijas novērtējumu, kamēr nākotnes redzējums uzlabojies salīdzinoši nedaudz.

Arī Latvijas ražotāju pozitīvākie EK aptaujas maija rādītāji pārsvarā saistāmi ar labvēlīgāku iepriekšējo mēnešu izlaides novērtējumu. Palielinājies arī iekšzemes pasūtījumu novērtējuma pieaugums, taču novērtētais eksporta pasūtījumu apjoms samazinās jau no marta, kas nav pārsteigums, ņemot vērā pēdējo mēnešu situāciju mūsu eksporta tirgos. Ja pozitīvās maija iezīmes Eiropā neņems virsroku pār novērotajām negatīvajām tendencēm, tad, atšķirībā no pēckrīzes gadiem, apstrādes rūpniecības izaugsmei būs vairāk jāpaļaujas tieši uz iekšējā tirgus pieprasījuma palielināšanos, nevis strauju eksporta pieaugumu.

[1] Economic Sentiment Indicator (ESI) ir Eiropas Komisijas publicēts, uz uzņēmēju un patērētāju aptaujām balstīts noskaņojuma rādītājs. Rādītājs virs (zem) 100 norāda uz labāku (sliktāku) noskaņojumu nekā pēdējo gadu vidējais novērotais noskaņojums.

[2] PMI (Purchasing Manager's Index) ir uz uzņēmumu aptaujām balstīts indikators, kas parāda pastāvošo situāciju ekonomikā. PMI rādītājs zem 50 norāda uz aktivitātes samazināšanos, virs 50 – aktivitātes palielināšanos, 50 norāda uz neitrālu situāciju.

[3] Ifo Business Climate Index ir uzņēmēju aptauju rezultātā iegūts ražošanas nozares klimata novērtējums. Visas vērtības normalizētas balstoties uz 2005. gada vidējo rādītāju.