Ārējā tirdzniecība aprīlī samazinās

Šā gada aprīlī ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā samazinājies par 4.2%, bet gada pieaugums veidoja 11.9%. Problēmas eiro zonā palielina neskaidrību par Latvijas partnervalstu tautsaimniecības turpmāko attīstību un pavājina gan uzņēmēju, gan patērētāju konfidenci, kā arī ārējo pieprasījumu, ko daļēji atspoguļo arī eksporta samazinājums aprīlī.

Pēc iepriekšējo mēnešu kāpuma kritās gan preču eksporta, gan importa apjoms – attiecīgi eksporta vērtība aprīlī samazinājās par 7.4%, bet importa – par 1.8%.

Jau iepriekšējo mēnešu konfidences dati norādīja, ka Latvijas ražotāju noskaņojums pēdējo mēnešu laikā būtiski pasliktinājies gan saražotās un sagaidāmās produkcijas apjoma izmaiņu tendencēm, gan eksporta pasūtījumu apjomu un konkurētspējas novērtējumiem. Tāpēc nav pārsteigums, ka eksporta pieprasījuma samazināšanās partnervalstu tirgos un bāzes efekta izzušanas ietekmē eksporta gada izaugsmes temps turpināja kristies. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos tas turpinās samazināties. Aprīlī eksporta vērtības kritumu piedzīvoja gandrīz visas preču grupas, izņemot mehānismus un mehāniskās ierīces, kas saglabāja marta eksporta rādītājus. Eksporta vērtība mēneša laikā pieaugusi minerālproduktiem, pārējiem ķīmiskiem produktiem, kā arī un elektroierīcēm un elektriskajām iekārtām. Satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta būtiskais kritums aprīlī nav uzskatāms par tendenci, jo samazinājumu salīdzinājumā ar martu noteica kuģu eksporta iespaidīgais pieaugums martā (šīs nozares pasūtījumiem ir neregulārs raksturs). Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli preču eksports palielinājies tikai par 5.7%. Eksportā straujākie izaugsmes tempi gada griezumā saglabājās lauksaimniecības produktu, mehānismu un elektroiekārtu, kā arī minerālproduktu eksportam. Tāpat neliels, bet stabils gada pieaugums saglabājas koksnes un papīra, kā arī plastmasas izstrādājumu eksportā. Eksporta struktūrā ir manāmas izmaiņas arī valstu griezumā, piemēram, pieprasījuma mazināšanās pēc Latvijas eksporta precēm Vācijā tiek kompensēta ar salīdzinoši būtisku eksporta pieaugumu uz Poliju un Krieviju, kurās iekšzemes pieprasījums saglabājas stabils un pat pieaug. Šīs pārmaiņas apliecina Latvijas eksportētāju mobilitāti un spēju diezgan veiksmīgi pārorientēt savu preču noieta tirgus.

Preču importa gada kāpums par 16.9% norāda uz salīdzinoši augstu uzņēmējdarbības aktivitāti. Pie joprojām piesardzīgi augošā iekšzemes patēriņa, preču importa pieaugumu galvenokārt virza starppatēriņa un kapitāla preču pieaugums. Visstraujāk gada griezumā audzis celtniecības materiālu, parastā metāla izstrādājumu, kā arī elektrisko un mehānisko iekārtu imports. Satiksmes līdzekļu importa pieaugumu aprīlī salīdzinājumā ar martu noteica Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmuma LDz Cargo 100 slēgtu kravas vagonu iegāde par aptuveni 4 miljoniem latu (vagoni ražoti Ukrainā). LDz Cargo šogad pie šī pirkuma neapstāsies un ir jau izsludinājis vēl 200 platformu iepirkumu.

Lai gan pēc uzņēmēju nākotnes redzējuma pasliktināšanās aprīlī, maijā pasūtījumu un nākotnē sagaidāmās izlaides apjoma novērtējums ir uzlabojies, šis uzlabojums noticis galvenokārt uz iekšzemes pieprasījuma rēķina, jo pasūtījumu novērtējums eksportam saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Tendences eiro zonas ekonomikā, kā arī tirdzniecības partnervalstu uzņēmēju un patērētāju pesimisms nevieš cerības uz strauju ārējā pieprasījuma uzlabošanos tuvākajā nākotnē. Tomēr līdzšinējā eksporta tirgus daļu dinamika un eksporta struktūra, kas krīzes laikā ir kļuvusi komplicētāka, kā arī veiktās investīcijas uz eksportu orientētajās nozarēs, ļauj cerēt, ka šogad eksports pārāk strauji nezaudēs savu nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā arī mazāka ārējā pieprasījuma un pieaugošas konkurences apstākļos. Piemēram, attālāko Latvijas reģionu eksportspējīgo nozaru attīstību pozitīvi ietekmēs veiktās investīcijas AXON CABLE uzņēmumā, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā. Šo investīciju rezultātā šā gada aprīlī ir atklāts jauns plastmasas liešanas cehs Daugavpilī. Pēc šī uzņēmuma produkcijas ir liels pieprasījums automobiļu rūpniecībā. Augstas pievienotās vērtības preču ražošanas paplašināšanos Latvijā sekmēs arī Krievijas investīcijas 7 milj. latu apjomā  SIA Baltic Crystal safīra monokristālu ražotnes izveidei (valdības atbalsts šim projektam iegūts 22. maijā). Arī Starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor’s lēmums maijā paaugstināt Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, ļauj cerēt, ka Latvijā turpināsies potenciālo investoru piesaiste augsto tehnoloģiju ražotnēm. Tas palīdzētu uzlabot valsts eksporta struktūru. Optimismu ļauj saglabāt arī ārpus eiro zonas esošās nozīmīgākās tirdzniecības partnervalstis (Krievija, Polija un Lietuva), kā arī Igaunija, kas paaugstinājušas savas izaugsmes prognozes.