Ārējā tirdzniecība februārī aug

2012. gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 5.1%. Preču eksporta vērtība mēneša laikā pieauga par 4.9%, bet preču importa vērtība palielinājās par 5.1%. Preču tirdzniecības deficīts mēneša laikā pieauga līdz 154.3 milj. latu.

Latvijas eksporta gada pieauguma temps februārī bija nedaudz lielāks kā decembrī un janvārī, attiecīgi 16.7%. Februārī salīdzinājumā ar janvāri preču eksportā pieauga graudaugi, mehānismi un mehāniskās ierīces, elektropreces, minerālprodukti un pārtikas produkti. Eksporta vērtība kritās koksnei un tās izstrādājumiem, satiksmes līdzekļiem, bet farmācijas produktu eksports turpināja samazināties ceturto mēnesi pēc kārtas. Iepriekšējo trīs gadu ekonomikas atgūšanās posmā Latvijas uzņēmēji spējuši ievērojami uzlabot savu konkurētspēju, un Latvijas apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums vairums nozarēs noticis tieši pateicoties noieta kāpumam eksporta tirgos. Iespējams, ka šī veiksmīgā pēdējo gadu pieredze ir pamats Latvijas uzņēmēju optimismam attiecībā uz eksporta apjomu palielināšanu arī šogad, pat par spīti negatīvajam ārējam fonam, ko rada neskaidrība par Eiropas ekonomikas nākotni.

Par optimisma noturīgumu liecina gan Eiropas Komisijas publicētais rūpnieku un eksportētāju noskaņojuma rādītājs, kas martā ir palicis nemainīgs, kā arī pētījumu centra SKDS un bankas Citadele veiktā Citadele Index pētījuma aptaujas rezultāti (publicēti 2012. gada aprīlī), kurā aptaujāti 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumi. Aptaujas dati norāda, ka vairāk nekā puse jeb 57% uzņēmumu, kuri nodarbojas ar eksportu, 2012. gadā plāno palielināt eksporta apjomu, salīdzinot ar 2011. gadu, kā arī citi uzņēmēju plāni 2012. gadam nesamazinās, bet pieaug: vairāk nekā pagājušajā gadā uzņēmēji plāno veikt ieguldījumus savas uzņēmējdarbības attīstīšanā, lielāks skaits kā pērn šogad plāno iegādāties jaunu tehniku vai iekārtas, arī sākt sniegt jaunus pakalpojumus vai ražot jaunus produktus šogad plāno vairāk uzņēmēju nekā 2011. gadā.

Piemēram, izmantojot plašā sortimenta iespējas un stabilo produktu kvalitāti, AS "Gutta" savu produktu eksporta pieaugumu ārpus Baltijas plāno 5% apjomā, atsevišķos tirgos pat vairāk (2011. gadā eksports pieauga par 3%), bet uzņēmums "NP Foods" cepumu un šokolādes ražošanas attīstībā šogad investēs 2.8 miljonus latu, ar mērķi sākt jaunu, inovatīvu produktu ražošanu un stiprināt cepumu zīmolu "Selga" konkurētspēju un attīstīt tā eksporta potenciālu, savukārt dārza mēbeļu ražotājs "Ekju" plāno investēt 1.5 milj. eiro ražotnes modernizācijā un apgrozāmajos līdzekļos. Par Latvijas uzņēmēju "izdzīvošanas spēju" liecina arī Cūku audzētāju asociācijas vadītāja paustā informācija, ka divu nedēļu laikā, kopš Krievija ieviesa dzīvu mājlopu importa aizliegumu no ES valstīm, Latvijas cūku audzētāji ir spējuši atrast citus noieta tirgus (galvenokārt Lietuvā, Igaunijā un Polijā) un kopumā lielus zaudējumus necieš.

Gada laikā preču imports pieaudzis par 22.3%. Salīdzinājumā ar janvāri Latvijas importā visstraujāk pieauga minerālproduktu, parasto metālu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu un pārtikas produktu ievedums. Straujo minerālproduktu importa pieaugumu tāpat kā janvārī ietekmēja naftas produktu cenu kāpums pasaules tirgū, šī tendence turpināsies arī martā. Mazumtirdzniecība, kas janvārī uzrādīja pieaugumu, februārī neturpinājās, un straujš patēriņa preču importa pieaugums šogad nav sagaidāms. Imports arī turpmāk būs atkarīgs no ražošanas attīstības, ietekmējot starppatēriņa preču importu un investīciju plūsmu.

Tendences eiro zonas ekonomikā nav iepriecinošas. Eksporta apjomu izaugsmi šādos apstākļos ir iespējams noturēt, apgūstot jaunus tirgus, palielinot sadarbības partneru un produktu bāzi, izsverot, kas katram tirgum ir vajadzīgs un kurš produkts ir ar potenciālu. Būtiski ir turpināt eksporta paplašināšanu uz Krieviju, kas ir specifisks tirgus, taču pēc apjomiem - liels un perspektīvs. Būtisks faktors nozaru un uzņēmumu attīstībai ir arī ārvalstu tiešās investīcijas, un kā liecina Lursoft datu bāze, tad šā gada sākumā vairākos ražošanas uzņēmumos ir veikti ārvalstu ieguldījumi, plānojot palielināt gan ražošanas efektivitāti, gan jaudas, gan uzņēmuma apgrozījumu. Tā, piemēram, janvārī ĀTI veiktas 2.3 miljonu latu apjomā no Kipras SIA "Lode" Ānes ražotnē efektivitātes uzlabošanai māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošanā, 2.2 milj. latu no Igaunijas "Elme Messer Metalurgs" jaunās gaisa sadales iekārtas otrās kārtas būvniecībai, kas nodrošinās tēraudkausēšanas agregātiem nepieciešamo tehnisko gāzu - skābekļa un slāpekļa - vajadzības, ražojot tās uz vietas, bet februārī 1.0 milj. latu no Austrijas SIA "Voestalpine VAE RĪGA" dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva un metāla konstrukciju ražošanai.