Ārējā tirdzniecība februārī pieaug; eksporta kāpumam aktuāls investīciju jautājums

2011. gada februārī Latvijas preču tirdzniecības apgrozījums pieauga par 5.1% salīdzinājumā ar janvāri. Gada pieaugums bāzes efekta ietekmē joprojām saglabājās augsts – eksports gada laikā audzis par 35.5% un imports par 31.0%. Preču tirdzniecības deficīts mēneša laikā nedaudz palielinājās – līdz 84.5 milj. latu. 

Preču eksporta pieaugums februārī par 3.4% salīdzinājumā ar janvāri liecina, ka Latvijas eksportētāji, neskatoties uz pieaugošajām izejvielu un energoresursu izmaksām, joprojām spēja palielināt ienākumus, pateicoties gan konkurētspējas ieguvumiem, gan pasaules cenu pieaugumam vairākās Latvijas eksporta preču grupās. Februārī eksporta apjoms pieauga farmācijas produktiem, parastajiem metāliem un to izstrādājumiem, mehānismiem un elektroierīcēm, alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, trikotāžas un tekstila apģērbiem un apģērbu piederumiem un satiksmes līdzekļiem. Pateicoties Latvijas galveno eksporta partnervalstu straujai izaugsmei, Latvijas eksporta struktūrā turpināja pieaugt arī šo valstu loma, proti, pieauga eksporta īpatsvars uz Vāciju, Krieviju, Zviedriju un Baltijas valstīm. 

Preču importā salīdzinājumā ar janvāri fiksēts kāpums par 6.5%. Latvijas importā visstraujāk pieauga satiksmes līdzekļu, plastmasas un plastmasas izstrādājumu, dzelzs un tērauda, mehānismu un mehānisko ierīču ievedums. Joprojām gausā iekšzemes patēriņa atkopšanās atspoguļojās lēnā patēriņa preču importa pieaugumā.

EK publicētie konfidences rādītāji liecina, ka martā būtiski uzlabojušās rūpniecības izlaides pieauguma gaidas tuvākajiem trīs mēnešiem, kā arī jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzlabojušies eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumi. Sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad pamazām pieaugs, tomēr paies laiks, kamēr tas atspoguļosies rūpniecības un eksporta izlaidē. Joprojām saglabājas būtiski riski, kas var mazināt Latvijas ārējo pieprasījumu, piemēram, Tuvo Austrumu valstu politisko nemieru un Japānas zemestrīces izraisīto notikumu rezultātā pieaugošās pasaules energoresursu un pārtikas cenas, atsevišķu Eiropas Savienības valstu fiskālās problēmas un konsolidācijas pasākumi, kā arī Latvijas ražotāju jauda, kas daudzos uzņēmumos sasniegusi savu maksimumu. 

Sagaidāms, ka eksporta apjomi turpmākos mēnešus varētu saglabāties aptuveni tādā pašā līmenī kā līdz šim, bet ražošanas apjomu kāpināšanai nepieciešamas investīcijas, bez kurām Latvijas izaugsmes perspektīvas var mazināties. Lai gan starptautisko kredītreitingu aģentūras paaugstinājušas Latvijas kredītreitingu un tā nākotnes vērtējumu, tomēr labāks kredītreitings un samazināts budžeta deficīts ir nepieciešams, bet ne pietiekams priekšnosacījums, lai turpinātos investīciju ienākšana Latvijā. Lai iespējamajiem investoriem apliecinātu, ka situācija Latvijā ir labvēlīga tālākās attīstības nodrošināšanai un jaunu investīciju piesaistei, budžeta konsolidācija veicama tā, lai nepasliktinātu tautsaimniecības konkurētspēju – neceļot nodokļus, kā arī efektīvi īstenojot reformas, kas nodrošina komercdarbības vides uzlabošanos un sabalansētu darbaspēka pieprasījumu ar piedāvājumu un kvantitāti ar kvalitāti.