Ārējā tirdzniecībā gada sākums neiepriecinošs

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar 2015. gada decembri saruka par 14.4%, eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 13.0% un 15.6%. Ārējās tirdzniecības aktivitātes krituma pamatā bija joprojām vājais ārējais pieprasījums. Gada izaugsmes tempi preču tirdzniecībā bija negatīvi – attiecīgi eksportam kritums par 10.9%, bet importam par 12.2%.

Šā gada janvārī preču eksportā piedzīvots absolūti mazākais eksporta vērtības līmenis kopš 2012. gada februāra. Janvārī salīdzinājumā ar decembri preču eksportā lielāko kritumu piedzīvoja lauksaimniecības un pārtikas produkti, optiskās, medicīnas un mērierīces, satiksmes līdzekļi, kā arī mehānismi un elektroierīces. Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri vislielākais samazinājums preču eksportā bija minerālproduktiem, tekstila izstrādājumiem, parastā metāla izstrādājumiem, mehānismiem un elektroiekārtām. Pozitīva gada izaugsme janvārī saglabājās augu valsts produktiem, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumiem, koksnei un tās izstrādājumiem, celtniecības materiāliem, plastmasai, papīra izstrādājumiem un optiskajām, medicīnas un mērierīcēm.

Preču imports saruka gan sezonālu faktoru ietekmē, gan saistībā ar apstrādes rūpniecības nozaru lēno izaugsmi un tās vājāku nepieciešamību pēc izejvielām.

Pēdējo trīs mēnešu tendence ārējā tirdzniecībā, kā arī nenoteiktība par globālās ekonomikas attīstības perspektīvām un ģeopolitisko situāciju austrumos liek piesardzīgi vērtēt Latvijas preču eksporta izaugsmes perspektīvas 2016. gadā. Lai gan janvāra dati vēl nav uzskatāmi par turpmāko ārējās tirdzniecības attīstības tendenču spoguli, pozitīvi nākotnē raudzīties traucē arī apstrādes rūpniecības janvāra dati, kas gan mēneša, gan gada griezumā uzrādīja kritumu, tajā skaitā izlaide samazinājās vienā no galvenajām pēdējā laika eksporta izaugsmes noteicējām – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Neviennozīmīgi ir arī uzņēmēju noskaņojuma rādītāji: Eiropas Komisijas (EK) publicētie konfidences rādītāji liecina, ka, vērtējot savu konkurētspējas pozīciju, uzņēmēju vērtējums par 1. ceturksni bija uzlabojies gan vietējā tirgū, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan ārpus ES, bet ekonomikas noskaņojuma rādītājs (ESI), t.sk. rūpniecības noskaņojums, februārī pasliktinājās ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugums pasaules importā, kas atsākās pagājušā gada otrajā pusē, tomēr liecina, ka Latvijas uzņēmēji nepadodas apkārtējam pesimismam, bet turpina enerģiski darboties.

Kokapstrāde bija viens no galvenajiem apstrādes rūpniecības un eksporta dzinējspēkiem pēdējo divu gadu laikā, attaisnojot agrāk veiktās investīcijas šajā nozarē. Turklāt, neraugoties uz globālo cenu kritumu daudziem koksnes izstrādājumiem, nozares eksporta ienākumi turpinājuši pieaugt. Pērn labus rezultātus uzrādīja granulu ražotāji, kuri, paplašinot granulu ražošanas jaudas, sasniedza eksporta apjoma kāpumu. Pieauguma tendence varētu turpināsies arī šogad, pateicoties investīcijām un granulu cenu pieaugumam pasaules tirgos. Turpinoties pieprasījuma pieaugumam pasaules tirgos pēc biokurināmā materiāla, arī šogad tiek plānota tālāka attīstība. Piemēram, uzņēmums "Brocēni Pellets" šogad Brocēnos būvēs jaunu rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būs aptuveni 150 000 tonnu granulu gadā.

Arī pārtikas nozares uzņēmumi pamazām pielāgojas jaunajiem tirgus apstākļiem. Lai gan piena un citu pārtikas produktu eksportā joprojām dominē Lietuva un Igaunija, ir pieaudzis eksports arī uz Vāciju un Nīderlandi, un ir palielinājušies eksporta apmēri uz tām valstīm, kur tie iepriekš nebija tik lieli. 2015. gadā pārtikas produktu eksportā parādījušies pilnīgi jauni tirgi: Ķīna, Ēģipte, Turcija, Gruzija, Tunisija, Serbija, Japāna, Apvienotajiem Arābu Emirāti u.c. Piena pārstrādes uzņēmums "Latvijas Piens" šogad ir nosūtījis pirmās produkcijas kravas uz Saūda Arābiju un Izraēlu, un uzņēmums mērķtiecīgi strādā pie tā, lai attīstītu eksportu uz dažādiem Āzijas reģioniem, kā arī kāpinātu pārdošanas apmērus Eiropā un Skandināvijā.

Pasaulē palielinoties pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijas eksportētājiem parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam. Pagājušajā gadā Turcijas tirgus atkal kļuva par lielāko Latvijas liellopu audzētāju eksporta galamērķi, un ir cerības, ka tas tāds saglabāsies arī 2016. gadā.

Zivju konservu ražotāji veiksmīgi turpina tirgot produkciju arī atsevišķos Austrumu valstu tirgos, piemēram, Izraēlā, Ungārijā un Serbijā. Arī šogad tiek plānots palielināt pārdošanas apmērus Rietumu tirgos gan piesaistot jaunus partnerus, gan strādājot ar esošajiem. Zivju konservu ražotājs "Karavela" ir sagatavojis vairākus jaunus produktus, ar kuriem plāno kāpināt realizācijas apmērus Skandināvijas tirgū, tāpat uzņēmums ir saskatījis perspektīvu ASV tirgū, kur jau ir veikti priekšdarbi, lai līdz šā gada Jāņiem uzsāktu tirgot savu produkciju ASV mazumtirdzniecības tīklos.

Arī farmācijas uzņēmumi neplāno apstāties pie sasniegtā, bet plāno palielināt eksporta tirgus daļu. Piemēram, farmācijas uzņēmums "Solepharm", kas izstrādā un rada jaunus farmaceitiskos oriģinālproduktus, sācis eksportēt trīs oriģinālproduktus uz Albāniju, tostarp pašlaik notiek desmit produktu reģistrācija eksportam uz Maķedoniju. Uzņēmums eksportē 70% no saražotās produkcijas, un šobrīd kompānijas produkti jau ir pieejami 11 valstīs, tostarp Somijā, Polijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Moldovā un Serbijā. Latvijas farmācijas uzņēmums "Lotos Pharma" pašlaik eksportē produkciju uz septiņām valstīm un visstraujākais realizācijas pieaugums pērn tika sasniegts Gruzijā, un Ukrainā.

Lai gan statistikas dati par ārējo tirdzniecību nav iepriecinoši, šie un vēl citi piemēri pierāda, ka arī sīvas konkurences un vāja pieprasījuma apstākļos mērķtiecīga darbības pārstrukturizācija, preču un tirgus diversifikācija var nest pozitīvu rezultātus uzņēmumu darbībā un eksportā.