Ārējā tirdzniecībā izaugsme, tomēr bažas par tās noturību

Ārējā tirdzniecībā preču eksporta izaugsmi balsta graudaugi un atsevišķi jeb "one-off" darījumi, kas kopā ar vairākām ārējās vides ne tik labvēlīgām tendencēm raisa bažas par eksporta izaugsmes noturību un ilgtspēju.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada aprīlī ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 13.0% salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli. Pēc krituma martā, preču eksports aprīlī atgriezās pie pozitīvas izaugsmes gan mēneša, gan gada griezumā.

Šā gada pirmajos četros mēnešos preču eksporta vērtība ir pieaugusi par 9.0% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Lai gan šāds rezultāts ir vērtējams kā labs, tomēr paraugoties, kas "lācītim vēderā", jāsecina, ka viss nav tik rožaini, kā gribētos domāt. Pirmo divu mēnešu diezgan straujo izaugsmes tempu piebremzēja  preču eksporta kritums martā par 6.1% salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, ko var skaidrot ar pērnā gada augsto bāzi, sezonāla rakstura faktoriem (graudaugu eksportā) un transportlīdzekļu reeksporta samazināšanos.

Aprīlī preču eksports pieauga par 2.0% salīdzinājuma ar martu. Raugoties detalizētāk, negatīvu signālu ir vairāk nekā pozitīvu, jo no nozīmīgākajām preču grupām eksporta struktūrā tikai lauksaimniecības produktu eksportā bija vērojams būtisks kāpums, ko nodrošināja graudaugu eksports uz Dienvidāfriku, Saūda Arābiju, Vāciju un Dāniju. Pārējo preču grupu būtiskais eksporta pieaugums aprīlī visdrīzāk saistīts ar atsevišķiem darījumiem ("one-off"), piemēram, satiksmes līdzekļu eksportā (lidaparātu, jahtas un glābšanas laivas eksports) un diezin vai spēs balstīt preču eksporta izaugsmi arī turpmāk. Savukārt līdz šim eksportu pozitīvi balstošās preču grupas: koksnes izstrādājumi, parastā metāla izstrādājumi, elektriskās ierīces un mehānismi, pārtikas preces un ķīmiskās rūpniecības ražojumi neuzrādīja vērā ņemamu eksporta kāpumu vai pat saruka. Preču eksporta pieaugumu gada griezumā par 15.3% aprīlī galvenokārt noteica pagājušā gada zemā bāze.

Preču importa vērtība šā gada pirmajos četros mēnešos pieaugusi par 7.0% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Preču importa izaugsmē noteicošā loma bija reālo apjomu gada pieaugumam, bet cenu ietekme ir neliela. Importa palielināšanos arī šogad turpina noteikt investīciju aktivitāte, Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamība, kā arī privātā patēriņa kāpums.

Globālās ekonomikas izaugsmes tempa novērtējums saglabājas noturīgs, tādējādi liekot domāt, ka ārējā pieprasījuma attīstība vēl arvien izskatās labvēlīga Latvijas eksportam. Tomēr šā gada pirmajos mēnešos Eiropā salīdzinoši negaidīti ir samazinājušies rūpniecības attīstības tempi, un pasaules tirdzniecība aug arvien lēnāk. Kopš gada sākuma ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā ir pasliktinājušies un, lai arī to līmeņi joprojām ir labi, ekonomikas izaugsme mūsu galveno partnervalstu tirgos vairs nepaātrinās. Tāpat pēdējos mēnešos pieauguši arī dažādu veidu ģeopolitiskie, tirdzniecības tarifu, sankciju un politiskie riski, kas liek domāt, ka ārējā vide Latvijas ekonomikai vairs nav tik labvēlīga, kāda tā bija līdz šim.

Preču eksporta ilgstošai izaugsmei ne visai labvēlīgs ir arī fakts, ka šā gada 1. ceturksnī preču eksporta kāpumā spēcīgāks ir bijis re-eksporta pieaugums. Arī dati par apstrādes rūpniecības nozaru sniegumu uzrāda neviennozīmīgu apakšnozaru izaugsmi, piemēram, ražošanas un izlaides kritums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā vērojama bremzēšanās. Ilgstošais sausums un salnas varētu būt radījušas zudumus lauksaimniecības nozarei, kas šogad vairs neļaus cerēt uz būtiskiem graudaugu un citu augu valsts produktu eksporta apjomiem.