Ārējā tirdzniecībā janvārī kritums – gan sezonas, gan eksporttirgu dēļ

2012. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība salīdzinājumā ar decembri saruka – sava loma te sezonāliem faktoriem, sava arī lēnākai ekonomiskajai izaugsmei nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs. Preču eksporta vērtība mēneša laikā saruka par 6.4%, gada pieaugumam saglabājoties pozitīvam (12.5%), bet preču importa vērtība saruka par 5.3% (gada laikā preču imports auga par 25.7%).

Lai gan preču importa vērtības gada pieaugumu ietekmēja naftas produktu cenu kāpums pasaules tirgū (minerālprodukti veido gandrīz piektdaļu importa), tomēr zemā bāzes līmeņa dēļ daudz straujāks importa pieaugums bija mehānismiem un mehāniskajās ierīcēm: preču grupas īpatsvars ir tikpat liels kā minerālproduktiem, bet gada pieaugums pārsniedz 50%. Tāpat strauji auga atsevišķu ar būvniecību saistītu preču imports – akmens, ģipša un cementa izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu imports, un palielinājās arī mazāku preču grupu imports (tauki un eļļas – vairāk nekā 138% salīdzinājumā ar 2011. gada janvāri). Tātad kopumā būtiski audzis tādu starppatēriņa preču imports, ko var saistīt ar pašlaik aktīvo rūpnieciskās ražošanas ēku būvniecību.

Eksporta gada pieaugumu daļēji uzturēja labvēlīgāki laika apstākļi tuvējā reģionā, nekā ierasts būvniecībai ziemā, tādēļ līdzās straujam minerālproduktu, plastmasas un gumijas izstrādājumu eksporta gada pieaugumam strauji auga parasto metālu un to izstrādājumu, kā arī akmens, ģipša un cementa izstrādājumu eksports. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri strauji auga arī pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības preču, tai skaitā dzīvu dzīvnieku eksports. Dzīvnieku eksportu pēc 20. marta varētu nelabvēlīgi ietekmēt Krievijas vēlme aizliegt dzīvu dzīvnieku importu no ES valstīm. 2011. gadā dzīvu cūku eksports uz Krieviju bija gandrīz 2% no kopējā Latvijas eksporta uz Krieviju Ja to nevar gluži vērtēt kā izšķirošu kopējā Latvijas eksporta apjomu, tad noteikti kā vairākiem ražotājiem nozīmīgu tirgu. Liels nezināmais preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības attīstībā ir Baltkrievijas un ES ekonomiskās attiecības: iespējamā sankciju uzsākšana pret Baltkrieviju ietekmētu gan vairāku preču grupu (pārtikas, tekstila, būvmateriālu) savstarpējo tirdzniecību, gan Latvijas kravu pārvadājumus un ostu pakalpojumus.

Eksporta vērtības kritumu mēneša laikā pagaidām izskaidro sezonāli faktori, un situācija Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir labāka nekā Eiropā kopumā. Taču ārējās vides, tai skaitā Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecības pavājināšanās un jauno pasūtījumu samazinājums ietekmēs Latvijas rūpniecības un eksporta izaugsmi šajā gadā. Tikmēr iekšzemes privātais patēriņš, saglabājoties samērā zemā līmenī, neradīs nozīmīgu spiedienu uz importu.