Ārējā tirdzniecība pagaidām vēl plusos

2011. gada oktobrī eksportam un importam salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi neliels pieaugums – attiecīgi par 0.7% un 4.1%. Lai gan pasliktinājums Latvijas galvenajos eksporta tirgos jau jūtams, pēdējo mēnešu notikumi pasaules ekonomikā vēl neatspoguļojās ar mīnusa zīmi preču ārējās tirdzniecības rādītājos.

Latvijas eksporta apjoms šogad piedzīvojis vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā. 2011. gada 10 mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, eksports pieaudzis visās preču grupās. Mēneša griezumā eksporta attīstībā iezīmējās bremzēšanās pazīmes. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieaugums saglabājās tikai minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, metālu un to izstrādājumu, pārtika produktu un koksnes eksportā, bet pārējo preču grupu eksporta apjomi saruka. Nenoteiktības pieaugums saistībā ar parādu situāciju Eirozonas valstīs negatīvi ietekmē arī Latvijas galvenos eksporta tirgus – vispirms jau ES valstis, samazinot to ekonomisko aktivitāti.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju, 3. ceturksnī Latvijas tirgus daļas pasaules eksportā turpināja pieaugt, turklāt straujāk nekā pārējām valstīm, kas ES pievienojās reizē ar Latviju. Bet tirdzniecības nosacījumos 3. ceturksnī parādījusies ne tik pozitīva tendence: importa cenu kāpumam apsteidzot eksporta cenu pieaugumu, kopējie tirdzniecības nosacījumi nedaudz pasliktinājušies. Raugoties nozaru griezumā, straujākā tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās vērojama minerālproduktiem un papīra izstrādājumiem (pasliktināšanās turpinās kopš 2010. gada 4. ceturkšņa), turpretī labvēlīga dinamika tirdzniecības nosacījumos joprojām vērojama augu valsts produktiem, pārtikai, satiksmes līdzekļiem un koksnei.

Konfidences rādītāji par 4. ceturksni pasliktinājušies gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumam. Tas norāda, ka ražotāji uz nākotni raugās pesimistiski un optimisms, kas bija vērojams līdz šim, noplacis līdz ar iespējamo nākotnes pieprasījuma samazināšanos un konkurences palielināšanos ārvalstu tirgos.

Preču importa pieaugums šī gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu visnozīmīgākais bija izejvielu un kapitālpreču produktu grupās, piemēram, minerālproduktu importa gada pieaugums 10 mēnešos bija 53.9%, parastajiem metāliem un to izstrādājumiem par 48.7%, mehānismiem un elektroiekārtām par 33.3.%. Lai gan eksporta radītie ienākumi veicinājuši ekonomiskās aktivitātes pieaugumu iekšzemē un šogad importa kāpums ir bijis nedaudz straujāks kā eksportam, joprojām importa pārsniegums pār eksportu vairāk saistīts ar apstrādes rūpniecības paplašināšanos un investīciju aktivitātēm. Tas no vienas puses palielina preču tirdzniecības deficītu, bet no otras puses nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu. Līdz ar pakāpenisko mājsaimniecību patēriņa atkopšanos, patēriņa preču importa pieaugumā joprojām vērojama mērena dinamika. Oktobrī importa apjomi salīdzinot ar septembri visstraujāk pieauga minerālproduktiem (par 18.7 milj. latu) un mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm (par 18.9 milj. latu).

Starptautiskās organizācijas ir samazinājušas globālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Galvenie izaugsmes riski ir saistīti ar ASV izaugsmes tempu palēnināšanos, kā arī bažām par finanšu sektora nestabilitāti vairākās eiro zonas valstīs. Pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa strauji augošo ekonomiku joprojām uzrāda stabilu izaugsmi, piemēram, Āzijas valstis globālo krīzi ir pārvarējušas veiksmīgāk nekā citu reģionu valstis un lielākajā daļā šo valstu ir noturīgs iekšējais pieprasījums. Līdz ar to eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma būs jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanā ārpus ES, piemēram, Āzijas valstīs, kur jau ir labas iestrādes vairākiem Latvijas uzņēmumiem.

Vājāka eksporta attīstība nākamajā gadā samazinās arī nepieciešamību pēc starppatēriņa preču importa, bremzējot arī kopējo preču importa kāpumu. Strauja iekšzemes patēriņa atjaunošanās netiek prognozēta, līdz ar to patēriņa preču importa pieaugumā dinamiskas izmaiņas nav gaidāmas.