Ārējā tirdzniecība saglabā mērenu, bet pozitīvu izaugsmi

Neskatoties uz ieilgušo politisko nestabilitāti austrumu kaimiņvalstīs un zemo pieprasījumu ārējā vidē, Latvijas preču ārējā tirdzniecībā saglabājās pozitīvi izaugsmes tempi.

Kopumā 2014. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksporta apjomi pieauguši par 2.0%, bet imports sarucis par 1.1%. Šā gada septembrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga par 14.0%, uzrādot kāpumu preču eksportā par 12.7% un importā par 15.2%.

Gada laikā preču eksporta vērtība gandrīz palikusi nemainīga, samazinoties tikai par 0.3% salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri. Pozitīvi izaugsmes tempi gada griezumā saglabājās pārtikas produktu, koksnes izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas izstrādājumu, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu eksportam. Septembrī salīdzinājumā ar augustu eksports pieauga gandrīz visām preču grupām, izņemot parastā metāla izstrādājumus un optiskās utml. ierīces. Visstraujāko pieaugumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports (uz Irānu, Spāniju, Turciju un Dāniju). Septembrī būtiski pieaudzis eksports gandrīz uz visām NVS valstīm, tostarp visvairāk uz Krieviju, Baltkrieviju, Uzbekistānu un Kazahstānu. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju šā gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt, apliecinot Latvijas spēju elastīgi reaģēt uz pieprasījuma kritumu atsevišķās preču grupās un atsevišķās valstīs. Latvijas eksporta paplašināšanās šogad notiek galvenokārt to Eiropas Savienības valstu virzienā, kas nav eirozonas sastāvā. Septembrī preču importa gada pieaugumu par 2.5 % noteica gan starppatēriņa preču importa, gan patēriņa preču, gan kapitālpreču importa pieaugums iekšzemes pieprasījuma aktivitāšu rezultātā. Gada pieaugums preču importā saglabājās pārtikas produktiem, tekstila izstrādājumiem un apģērbam, ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, koksnei, parastiem metāliem un tā izstrādājumiem, mehānismiem un elektroprecēm.

Lai gan septembrī salīdzinājumā ar augustu eksports uz Krieviju pieauga par 10.7 milj. eiro, tomēr deviņos mēnešos tas ir sarucis par 2.7% (jeb 21.6 milj. eiro) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Lielākais kritums deviņos mēnešos eksportā uz Krieviju bija satiksmes līdzekļiem (piekabēm un puspiekabēm, citādiem transportlīdzekļiem bez mehāniskās piedziņas) un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (medikamentiem). Septembrī salīdzinājumā ar augustu eksporta pieaugumu uz Krieviju galvenokārt nodrošināja alkoholisko dzērienu un elektrisko iekārtu (elektromotoru, elektroģeneratoru) eksporta pieaugums. Septembrī eksportā uz Krieviju turpināja samazināties satiksmes līdzekļi, dzīvnieku izcelsmes produkti, koksne, celtniecības materiāli un tekstila izstrādājumi.

Eiropas Komisijas publicētie oktobra dati liecina, ka vērtējumi par ražošanas tendencēm nākotnē un eksporta pasūtījumiem saglabājās nemainīgi. Krievijas rubļa vērtības samazināšanās negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju redzējumu par savu konkurētspēju. Turpretī vērtējuma pieaugums par sagaidāmo eksporta apjomu turpmākajos mēnešos liecina, ka uzņēmēji nav ieslīguši bezcerībā, bet turpina darboties, meklējot jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai. Aktivitāti un pieprasījumu Latvijas galvenajos eksporta noieta tirgos joprojām var raksturot kā vāju. Latvijas eksporta tālākai izaugsmei nepieciešamas investīcijas uzņēmumu ražīguma palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, inovatīvu produktu ražošanai, uzlabojot eksporta konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanā ārpus ES, piemēram, Āzijas valstīs.