Ārējā vidē mākoņu daudzums saglabājas

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma IKP šogad 2. ceturksnī audzis par 0.8% ceturkšņa laikā un par 3.0% salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni (izlīdzināti dati).

Izaugsmi drīzāk balstījušas pakalpojumu nozares, jo mēnešu dati par apstrādes rūpniecības dinamiku aprīlī-maijā, kā arī elektroenerģijas ražošanas dati par aprīli-jūniju norāda, ka rūpniecība gan ārējo, gan iekšzemes faktoru ietekmē turpinājusi attīstīties visai piezemētā tempā. Piemēram, kokrūpniecību nelabvēlīgi ietekmē situācija ārējā tirgū, bet hidroelektrostacijās saražots mazāk elektroenerģijas laikapstākļu dēļ. No Nordpool biržas publicētajiem dienu datiem lēšams, ka elektroenerģijas ražošanas rezultāti jūlijā arī nebūs daudzsološi.

Īstermiņa dati rāda, ka eksporta pienesums izaugsmei, tostarp vairumtirdzniecības attīstībai  2. ceturksnī, iespējams, būs saglabājies vājš. Arī aprīlī vērotais mazumtirdzniecības atspēriens nav bijis gana spēcīgs, lai lēciens būtu tāls: maija un jūnija rādītāji ir stipri mērenāki. Jaunu iepirkšanās un izklaides centru atvēršana (piemēram, aprīlī durvis vēra Akropole), visticamāk, īslaicīgi var raisīt pastiprinātu patērētāju interesi, tomēr ilgākā laikā spēcīgāks varētu būt tirgus pārdales efekts: atsevišķi tirgus dalībnieki pārvieto līdzšinējās tirdzniecības vietas, bet citi tās slēdz nepietiekamas patērētāju plūsmas dēļ. Tuvākajos ceturkšņos ir gaidāmi vēl citi jaunas iepirkšanās un izklaides pieredzes uzplaiksnījumi, arī ienākumu pieaugums saglabājas stabils, un tas šobrīd veido zināmu balstu tirdzniecības nozarei.

Noskaņojuma rādītāji Latvijā pēc Eiropas Komisijas jūlijā publicētajiem datiem tomēr pārsvarā ir vājinājušies, īpaši būvniecībā. Nedaudz paradoksāli, ka aptaujātie nozaru pārstāvji ir pesimistiskāki nekā aptaujātie patērētāji, kuru noskaņojuma rādītājs vienīgais ir nedaudz audzis. Pēdējos mēnešos gan bija vērojams Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaita neliels sarukums, kas sašaurina darba atrašanas iespējas potenciālajiem darba ņēmējiem, tomēr vakanču skaits vēl joprojām būtiski pārsniedz 2018. gada atbilstošā perioda līmeni.

Vēsums saglabājas arī globālajā izaugsmē, un redzējums par to neuzlabojas. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds jūlijā nedaudz (par 0.1 pp) samazināja pasaules tautsaimniecības izaugsmes prognozi, tostarp tādu Latvijas tirdzniecības partnervalstu kā Vācija un Krievija attīstības novērtējumu, atzīmējot ASV tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām piegāžu ķēdēm, vēl arvien spēkā esošo nenoteiktību par breksita atrisinājumu un ģeopolitiskus saspīlējumus. Šie faktori arvien ir spēkā. Turklāt jaunais britu premjers Boriss Džonsons, stājoties amatā, nāca ar apņēmīgiem solījumiem, kas paaugstināja breksita bez vienošanās risku. Šādos apstākļos Latvijas tautsaimniecības straujākai attīstībai vērojams visai maz atbalsta ārējā ekonomiskajā vidē.

Latvijas Banka šā gada jūnijā jau samazināja ekonomiskās izaugsmes novērtējumu 2019. gadam līdz 2.9%. CSP publicētais ātrais novērtējums par izaugsmi 2. ceturksnī apstiprina to, ka atsevišķu faktoru ietekme bijusi īslaicīga. Izaugsme pirmajā pusgadā kopumā ir ievērojami lēnāka nekā pērn atbilstošajā laika periodā, un, lai gan tā nebūtu jāuztver kā bada dzeguzes vēstījums Latvijas tautsaimniecībai, ne iekšzemes, ne ārējo faktoru attīstība nesola arī būtiskus pozitīvus pārsteigumus.

Plašāka informācija par nozaru attīstību un IKP izlietojuma komponentu dinamiku būs pieejama pēc mēneša.