Ārējais tirgus turpina ģenerēt ienākumus

Ārējā pieprasījuma atjaunošanās pozitīvo ietekmi jau varam vērot ārējās tirdzniecības datos, kamēr realizācijas iespējas iekšzemes tirgū, piemēram - apstrādes rūpniecības produkcijai,  vēl atpaliek no iepriekšējo gadu līmeņa. Jau februāra rūpnieciskās ražošanas dati nozaru dalījumā liecināja, ka ražošanas pieaugums vērojams tieši lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs, kuras vairāk ražo eksportam. Ārējā tirgus vilcējspēku apliecina arī jaunākā informācija par atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījumu, kā arī februāra ārējās tirdzniecības dati.

Pēc sezonāli raksturīgā ārējās tirdzniecības aktivitātes minimuma janvārī, jau februārī Latvijas eksporta apjoms ievērojami pieauga (par 17.1%), kā arī bija augstāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (par 18.2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eksports palielinājās praktiski visās galvenajās nozarēs, tostarp īpaši pieauga pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 41.9% mēneša laikā un par 11.7% gada laikā), mehānismu un mehānisko ierīču eksports (attiecīgi par 39.4% un 24.4%), kā arī optisko ierīču un aparātu  eksports (par attiecīgi 24.7% un 25.7%); nozīmīgi pieauga koksnes un tās produkcijas, poligrāfijas rūpniecības produkcijas eksports, kā arī minerālproduktu eksports.

Saglabājas labvēlīgi cenu un izmaksu konkurētspējas nosacījumi: zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ izmaksu iekšzemes komponentes (piemēram, atalgojums) atrodas zemā līmenī un tām nav tendences pieaugt, kā arī cenu līmenis iekšzemē ir krities un līdz ar vājo iekšzemes pieprasījumu nav motivējošs straujam importa pieaugumam, tādējādi importa kāpums bija lēnāks nekā eksporta pieaugums (+10.3% mēneša laikā un kritums gada laikā -2.6%) un preču ārējās tirdzniecības deficīts saglabājas zems, turklāt tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar 3 iepriekšējiem mēnešiem uzlabojās.

Gan patērētāju, gan ražotāju konjunktūras rādītāju uzlabošanās pirmajā ceturksnī ļauj pozitīvi raudzīties arī uz tuvāko mēnešu ražošanas un ārējās tirdzniecības norisēm.