Ārējās tirdzniecības dati martā – ekonomika joprojām elastīga, sīksta

2012. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības dati apstiprina - Latvijas ekonomika joprojām ir sīksta un elastīga. Problēmu saasinājums eiro zonā nav apturējis Latvijas ekonomikas izaugsmi, un martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 9.7%, t.sk., mēneša laikā eksports pieauga par 11.6%, bet imports – par 8.2%. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 10.3%, bet preču importa vērtība - par 8.0%. Eksporta un importa pieauguma tempa bremzēšanās gada griezumā skaidrojama ar iepriekšējā gada augsto bāzi.

Latvijas preču eksports turpināja augt. Martā mēneša rādītājus pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma, plastmasas un to izstrādājumu, dzīvnieku izcelsmes produktu, tekstila un tekstila materiālu, kā arī farmācijas produktu eksportā. Satiksmes līdzekļu būtisko eksporta pieaugumu nodrošināja kuģu eksports, izpildot Skandināvijas zvejniecības nozares pasūtījumu.

Eksportā straujākie izaugsmes tempi gada griezumā saglabājās minerālproduktu eksportam. Stabilu pieaugumu turpina uzrādīt metāla un metāla izstrādājumu eksports, jo pēc rekonstrukcijas pabeigšanas lielākajā nozares uzņēmumā AS "Liepājas metalurgs" metālu produkcijas ražošanas apjomi ir būtiski pieauguši. Metālu eksporta pieauguma turpināšanos varētu ietekmēt Baltijā ietekmīgākajam melno un krāsaino metāllūžņu pārstrādes uzņēmumam SIA "Tolmets" piešķirtā SEB bankas jaunā kredītlīnija 8.5 miljonu eiro apmērā, eksporta paplašināšanai ārpus Eiropas robežām, uz Turciju, Indiju, Vjetnamu un Taivānu. SIA "Tolmets" 2011.gadā eksportēja vairāk kā 90% savas produkcijas uz Spāniju, Šveici, Itāliju, Nīderlandi, Vāciju, kā arī Turciju un Austrumāziju. Tāpat samērā stabilu izaugsmi turpina uzrādīt koksnes un koka izstrādājumu eksports, kura gada pieaugums martā bija 12.9%, kas arī varētu attaisnot pērn koksnes nozarē ieguldītās investīcijas šīs nozares produktivitātes un jaudu celšanai.

Neskatoties uz gada sākuma pozitīvajiem apstrādes rūpniecības un ārējās tirdzniecības rezultātiem, EK publicētie konfidences rādītāji liecina, ka aprīlī pasliktinājies gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības uzņēmēju vērtējums par nozares tuvākajām perspektīvām, kas jau tuvākajos mēnešos var atspoguļoties gan rūpniecības izlaides, gan eksporta datos. Konfidences rādītāji par 2.ceturksni pasliktinājušies gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumiem.

Tāpat kā iepriekš, preču importa attīstību turpina ietekmēt ražošanas izaugsme, palielinot starppatēriņa preču un kapitlālpreču importu. Martā salīdzinājumā ar februāri preču importa pieaugumu galvenokārt noteica satiksmes līdzekļu, augu valsts produktu, mehānismu un mehānisko ierīču ievedums. Satiksmes līdzekļu importa pieaugumu martā noteica sauszemes transporta līdzekļu un to daļu imports, bet aprīlī importa kāpumā nozīmīga loma varētu būt "Latvijas Dzelzceļš" meitasuzņēmuma "LDz Cargo" kravas vagonu iegādei (vagoni ražoti Ukrainā). Kopumā paredzēta 100 šādu kravas vagonu iegāde. "LDz Cargo" šogad pie šī pirkuma neapstāsies un ir jau izsludinājis vēl 200 platformu iepirkumu.

Tendences eiro zonas ekonomikā un nu jau arī politikā nav iepriecinošas. Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc Latvijas izaugsmes riski galvenokārt ir saistīti ar attīstību tās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Ir vērts pieminēt Krievu salas projektu (56 ha teritorija), kura ietvaros paredzēts izveidot četru beramkravu (ogļu, metāla, rūdas) pārkraušanas piestātnes. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievadceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās. Šis projekts var nest pienesumu tuvākā perspektīvā importa, bet tālākā nākotnē arī eksporta pieaugumā.

Šā gada 2.maijā starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s par vienu pakāpi paaugstināja Latvijas kredītreitingu. Ar šo lēmumu Standard & Poor’s atjaunoja Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī.Tas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā. Patlaban Latvija uz visa pārējā Eiropas Savienības fona izceļas ar līdz šim straujāko ekonomisko izaugsmi starp ES dalībvalstīm. Ja piepildītos kopprodukta prognožu augšupvērstie riski un spēcīga izaugsme turpinātos arī nākamajos ceturkšņos, tas  Latviju var padarīt aizvien pievilcīgāku ārvalstu investoriem, tostarp starptautiskiem uzņēmumiem.