Arī 2016. gada sākumā ekonomika izaugsmi neuzrāda

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās 2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 4. ceturksni ir samazinājies par -0.1%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni – par 1.3% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem; svarīgi ņemt vērā, ka šogad februārī bija 29 dienas – tāpēc gada pārmaiņas pēc neizlīdzinātiem datiem ir lielākas (1.8%)). Šie dati apstiprina iepriekš paustās bažas, ka šogad IKP izaugsme varētu būt lēnāka nekā iepriekšējos gados.

Gada sākumā salīdzinoši vāji rezultāti vērojami apstrādes rūpniecībā (enerģētikā gan dati ir labi), mazumtirdzniecībā vērojams neliels pieaugums. Lai gan transporta nozares operatīvie dati (pārkrauto kravu apjoms ostās un pārvadāto kravu apjoms dzelzceļā) liecina par turpmāku situācijas pasliktināšanos, kopumā nozare uzrāda pieaugumu – acīmredzot autotransporta dēļ.

Galvenais IKP izaugsmes bremzēšanās faktors šoreiz ir bijis ievērojami mazāks būvdarbu apjoms (-22%). Nevarētu teikt, ka tas ir liels pārsteigums – pirmkārt, Eiropas Savienības (ES) fondu cikla pārrāvuma dēļ šogad, īpaši gada pirmajā pusē, kā jau prognozējām būs zināms atslābums. Otrkārt, ja salīdzinām ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tad šogad ziema bijusi nedaudz bargāka (šogad vidējā temperatūra -1.9°C, bet pagājušajā gadā +0.8°C [1]). Arī tas, iespējams, atstāja ietekmi uz būvniecības āra darbiem.

Ko nozīmē šodienas dati? Pirmkārt, tie apstiprina, ka šogad IKP varētu augt nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos gados. Jāmin vairāki IKP izaugsmi bremzējoši faktori. Pirmkārt, prognozes par Latvijas partnervalstu izaugsmi joprojām tiek pārskatītas galvenokārt lejupvērstā virzienā. Jāatzīst gan, ka pēdējie dati par IKP izaugsmi eiro zonā 2016. gada 1. ceturksnī ir pārsnieguši prognozes – eiro zonas ekonomika pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem augusi par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (+1.6 g/g).

Otrkārt, nelabvēlīgi šobrīd Latviju ietekmē arī situācija globālajos izejvielu tirgos. Dažādu izejvielu (metālu, pārtikas, ogļu) zemā cenu līmeņa rezultātā ir vērojamas problēmas atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (metālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā), kā arī transporta nozarē. Lai arī zemās naftas cenas līdz šim pozitīvi ietekmēja patēriņu, to efekts mazinās piesātinājuma efekta dēļ (nebrauksim taču ar auto vairāk, nekā vajag, pat ja degviela maksās lētāk). Turklāt pēdējā laika tendences norāda uz to, ka naftas cenas pamazām kāpj. Tas nozīmē, ka pozitīvais efekts uz patēriņu mazinās (šobrīd Brent naftas cena ir ap 48$ par barelu – pēdējo reizi tik augsta tā bija pērn, novembra sākumā). No otras puses, naftas cenas ietekmē Krievijas un arī Norvēģijas – nozīmīgu Latvijas tirdzniecības partnervalstu – ārējo pieprasījumu.

Visbeidzot, iekšzemē 2016. gada sākumā tautsaimniecība saskaras ar ES fondu cikla pārrāvumu, kas būtiski bremzē būvniecības aktivitāti.

Ja ārējā vidē nenotiks jauni, būtiski satricinājumi, tad, visticamāk, gada otrajā pusē un arī 2017. gadā redzēsim straujāku IKP izaugsmi. Par to liecina gan šobrīd pieejamās prognozes par ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsmi, gan ES fondu cikla plāns. Līdz ar to Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atslābums, visticamāk, ir ar īstermiņa raksturu. Latvijas Bankas IKP prognoze šim gadam ir 2.3%. Šodienas dati pagaidām neliek to pārskatīt. IKP datu pilnais izvērsums, kas iekļaus informāciju par nozaru attīstību, IKP izlietojuma un ienākuma aspektu, tiks publicēts 2016. gada 31. maijā.