Atalgojuma dinamika atspoguļo mērenu darba tirgus uzsilšanu

Privātajā sektorā, kur algas ātrāk reaģē uz tautsaimniecības augšupeju, atalgojums pieauga  straujāk nekā sabiedriskajā sektorā (attiecīgi par 8.5% un 6.1%).

Vienlaikus ar 4. ceturkšņa datu publicēšanu Centrālā statistikas pārvalde šodien paaugstināja vērtējumu par atalgojuma dinamiku iepriekšējos ceturkšņos; tādējādi atalgojuma palēninājums 3. ceturksnī, kas savulaik pārsteidza dažus analītiķus, vairs nav aktuāls. Jaunākie dati liecina par pakāpenisku atalgojuma paātrinājuma tendenci, un tas atspoguļo mērenu darba tirgus uzsilšanu.

Paredzams, ka šogad vidējās algas kāpums būs tuvu 8%. No vienas puses, atalgojumu veicinās būtisks minimālās algas kāpums (no 380 līdz 430 eiro mēnesī). Arī darba tirgus temperatūra saglabāsies vismaz šā brīža līmenī, kad noturīgi pieaug brīvo darbavietu skaits un uzņēmēji arvien biežāk sūdzas par darbaroku trūkumu.

No otras puses, jo ilgāk atalgojums skrien pa priekšu darba ražīgumam (Latvijā tas vērojams no 2012. gada), jo uzņēmumiem grūtāk noturēt dinamisku atalgojuma pieaugumu. Lai atalgojuma pieaugums būtu ilgtspējīgs, tam ir jāiet roku rokā ar darba ražīguma pieaugumu (darba ražīgumu veicina investīcijas un tehnoloģiju pārnese; kurus savukārt nosaka cilvēkkapitāls un uzņēmējdarbības vide).

Augstāka iedzīvotāju pirktspēja turpinās balstīt privāto patēriņu, kas arī šogad, visticamāk, paliks par svarīgu tautsaimniecības dzinēju. Darbaspēka izmaksu sadārdzinājums un ienākumu kāpums noteiks arvien lielāku iekšzemes pieprasījuma ietekmi uz inflāciju. Tādējādi pēc netipiski zemas inflācijas šā gada sākumā pavasarī paredzams dinamiskāks cenu pieaugums (gada vidējai inflācijai sasniedzot iepriekš prognozētos 2.9%).