Atalgojuma gada kāpums sarūk

Kā iepriekš gaidīts, 2015. gada 1. ceturksnī atalgojuma gada kāpuma temps ir nedaudz sarucis. Lai gan minimālās algas kāpums bija vērojams arī šogad, tautsaimniecības izaugsme ir nedaudz lēnāka.

Atalgojuma pieaugums Latvijā 1. ceturksnī palēninājās. Vidējā mēneša bruto alga par pilnu slodzi 2015. gada 1. ceturksnī pieauga par 6.1% (2015. gada 4. ceturksnī gada kāpuma temps bija 6.6 %), kas ir neliels palēninājums arī salīdzinājumā ar 2014. gada vidējo līmeni.  Gada inflācija arvien saglabājas zema, nedaudz turpinājis sarukt arī nodokļu slogs. Tādējādi neto reālās algas, kura nosaka pirktspēju, gada kāpums ir straujāks nekā bruto algai, t.i., 6.8%, kas arī uztur privātā patēriņa pieaugumu.

Atalgojuma gada kāpums šogad varētu turpināt palēnināties, jo pakāpeniski izzudīs, t.s., bāzes efekts jeb pērn gada laikā atalgojumu paaugstināšanas ietekme. 2. ceturksnī aptaujāto uzņēmumu vairākums neuzskata darbaspēka trūkumu par būtisku uzņēmējdarbību ierobežojošu faktoru: šis rādītājs gada laikā ir sarucis gan apstrādes rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan būvniecībā, bet ceturkšņa laikā no šiem trim lielākajiem sektoriem nedaudz audzis vien apstrādes rūpniecībā. Tādējādi no darbaspēka trūkuma puses nav jūtams spiediens uz algām, un tas liecina, ka algu spiediens uz inflāciju neaugs.

Nozaru dalījumā stabilāka atalgojuma kāpuma dinamika raksturīga preču ražošanas nozarēs, bet lielākās svārstības, tostarp tempa kritumi – būvniecībā un pakalpojumu nozarēs, izņemot izmitināšanu un ēdināšanu, kā arī ar kultūru saistītos pakalpojumus, kur atalgojuma gada pieauguma tempa palielinājums 1. ceturksnī varētu būt saistīts ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Privātajā sektorā atalgojuma kāpums 1. ceturksnī bija nedaudz straujāks nekā sabiedriskajā sektorā (6.9%), bet tā atšķirība no atalgojuma kāpuma valsts sektorā ir saglabājusies līdzīga kā pērn šajā laika periodā.