Atalgojuma kāpums Latvijā 2. ceturksnī nedaudz sarucis

Atbilstoši prognozētajam, vidējās algas gada kāpums šā gada 2. ceturksnī saruka (līdz 6.4%), apliecinot, ka būtisku algas kāpuma paātrinājumu 1. ceturksnī noteica vairāku vienreizēju faktoru kopums. Nākamajos ceturkšņos algas gada kāpuma temps, visticamāk, vēl nedaudz pierims, bet joprojām pārsniegs līdz šim ierastos 4-5%.

Reālā neto alga jeb uz rokas saņemtās algas pirktspēja atgriezusies pirmskrīzes līmenī, apliecinot mūsu pirms gada izteiktās prognozes.

Tas, ka pēdējā laikā algas pieaug straujāk par darba ražīgumu, visticamāk, liecina par pakāpeniskām pārmaiņām iekšzemes kopprodukta ienākumu puses struktūrā, nevis par novirzi no makroekonomiskā līdzsvara. Nodarbināto atlīdzības daļa pievienotajā vērtībā Latvijā ir būtiski zemāka nekā vairākumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. Uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu (Eiropas Komisijas dati) saglabājas mērens, kas arī turpmāk neļaus algām pieaugt atrauti no darba ražīguma dinamikas. Stabili zema inflācija un ilgtspējīgs (pilnībā kompensējams ar ārvalstu tiešo investīciju un ES fondu ieplūdēm) tekošā konta deficīts ir papildu rādītāji, kas atspoguļo makroekonomikas līdzsvara saglabāšanu.

Vidējā mēneša neto darba samaksa par pilnās slodzes darbu (eiro; sezonāli izlīdzinātie dati)

Avots: CSP dati, autora aprēķini