Atalgojuma kāpums paātrinās vairāku vienreizēju faktoru mijiedarbības dēļ

Par to, ka atalgojuma kāpums 2014. gada 1. ceturksnī (7.7% gada laikā) pārsniegs pērn prognozēto, iepriekš netieši norādīja Valsts ieņēmumu dienesta dati par algu sadalījumu janvārī un februārī.

Tik būtisks atalgojuma kāpuma paātrinājums ir vairāku vienreizēju faktoru mijiedarbības rezultāts.

• Būtisks nodarbinātības kāpuma palēninājums nozīmē mazu jaunpieņemto darbinieku skaitu, un, tā kā viņu alga parasti ir zemāka par vidējo algu uzņēmumā, tas pavirzīja vidējās algas statistiku uz augšu.
• Šogad tika samazināts nodokļu slogs uz darba ienākumiem – par vienu procentpunktu samazināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, kā arī pacelts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Tas varēja pozitīvi ietekmēt algas statistiku gan paaugstinot faktisko atalgojumu, gan daļēji legalizējot aplokšņu algas.
• No 2014. gada janvāra par 12.5% tika paaugstināta minimālā alga (to ietekme uz vidējo algu lēšama līdz 1.5 procentpunktiem).
• Eiro ieviešanas dēļ dažviet varēja notikt algas noapaļošana uz augšu līdz veselam eiro vai līdz apaļai summai.
• Zema bāze – pērn pirmajā ceturksnī vidējās algas gada kāpums bija par 0.5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā un nākamajā ceturksnī vidēji.

Visu šo faktoru ietekme ir lielāka privātajā sektorā, tāpēc nav pārsteigums, ka algas kāpuma paātrinājums privātajā sektorā ir daudz būtiskāks nekā sabiedriskajā (gada kāpuma tempi 1. ceturksnī attiecīgi 8.7% un 6.1%).

Jebkurā gadījumā algas kāpuma paātrinājums pie divciparu bezdarba līmeņa (nejaukt ar viencipara reģistrēto bezdarbu) norāda uz augstu bezdarba strukturālo komponenti un to, ka dabiskais bezdarba līmenis jau ir vai gandrīz ir sasniegts. Piemēram, ja šobrīd Latvijā pastāvētu liela bezdarba cikliskā komponente, tad minimālās algas kāpums vairāk samazinātu minimālās algas saņēmušo darba slodzi, nekā palielinātu viņu atalgojumu. Līdzīgi, algas netiktu noapaļotas uz augšu līdz veselam eiro, un darbaspēka nodokļu ekonomija tiktu izmantota uzņēmēja, nevis darba ņēmēja interesēs.

2013. gads tika noslēgts ar augušo rentabilitāti un optimistiskām gaidām, kas ļāva uzņēmējiem celt algas straujāk, nekā ierasts. Kamēr rentabilitātes dinamika ir pozitīva, nav bažu, ka straujāks algas kāpums pasliktinātu uzņēmumu konkurētspēju. Arī darbaspēka trūkuma novērtējums ir stabils (par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo faktoru to uzskata 11.4% apstrādes rūpniecības, 13.2% būvniecības un 4.5% pakalpojumu uzņēmumu, kas nepārsniedz 2004. gada līmeni). Tas neļaus algām pieaugt atrauti no darba ražīguma dinamikas. Ja 2014. gadā ekonomikas izaugsme izrādīsies kūtrāka, nekā likās pirms dažiem mēnešiem, tas galvenokārt atspoguļosies jau nākamā gada algas dinamikā.

Tā kā algas kāpuma paātrinājumu noteica vairāki vienreizējie faktori, 2014. gada 2. ceturksnī algas kāpums visticamāk palēnināsies gan gada, gan (pēc sezonālās izlīdzināšanas) ceturkšņa griezumā. Tomēr 2014. gadu algas gada kāpuma temps kopumā pārsniegs līdz šim ierastos 4-5%, jo straujš atalgojuma kāpums 1. ceturksnī atspoguļosies gada pieaugumā arī nākamajos ceturkšņos.