Atalgojuma noturīgais kāpums apstiprina pirmās tautsaimniecības pārkaršanas pazīmes

Noturīgais atalgojuma kāpums (gada laikā – par 8.7%) ir papildu liecība tam, ka Latvijas tautsaimniecībā rodas pirmās pārkaršanas pazīmes:

• Privātajā sektorā vidējā alga pieaug pat nedaudz straujāk nekā  sabiedriskajā (attiecīgi 9.1% un 8.2%). Tādējādi atalgojuma kāpumu nosaka ne tikai valdības lēmums kāpināt skolotāju u.tml. algas, bet pamatā to veicina noturīgs darbaspēka pieprasījums apstākļos, kad darba roku rezerves jau ir tuvu izsīkumam (bezdarbs ir sarucis nedaudz zem dabiskā līmeņa);
   
• Atalgojuma kāpums vērojams visās tautsaimniecības nozarēs. Būvniecībā, kas pašlaik ir visstraujāk augoša nozare, vidējā alga pieauga līdzīgi kā apstrādes rūpniecībā (kas visvairāk orientēta uz eksportu) un pakalpojumos (kur darbiniekiem vajag citādākas prasmes). Visaptverošs atalgojuma kāpums norāda uz cikliskās pārkaršanas draudiem, nevis uz situāciju, kad vienas profesijas pārstāvju deficīts pastāv vienlaicīgi ar kādas citas profesijas pārstāvju būtisku pārpalikumu;
• Atalgojums galvenokārt pieaug uz pamatalgas rēķina. Šodien publicētais vidējās algas rādītājs aptver gan pamatalgas, gan prēmijas. Ja atalgojuma paātrinājums būtu radies prēmiju izmaksu dēļ, to varētu uzskatīt par vienreizēju. Tā kā ir pieaugušas pamatalgas (kas Latvijā ir elastīgas, bet tomēr tās mazināt ir grūtāk nekā prēmijas), tas nozīmē, ka arī tuvākajos ceturkšņos atalgojuma kāpums saglabāsies noturīgs.

Turklāt nākamgad atalgojuma kāpumu veicinās būtiska minimālās algas celšana (no 380 uz 430 eiro mēnesī). Tik strauja minimālās algas celšana nav brīnumnūjiņa, kas var palielināt ienākumus, mazinot nevienlīdzību un ēnu ekonomiku. Tieši otrādi,  noteiktās profesijās un reģionos ar zemu vidējo algu, piemēram, Latgalē minimālās algas celšana var būtiski kropļot darba tirgu, bremzējot nodarbinātību.