Atalgojuma pieaugumā pirmās vīrusa atblāzmas

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati liecina, ka šā gada 1. ceturksnī Latvijā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6.6%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, sasniedzot 1100 eiro mēnesī.

Lielai daļai strādājošo joprojām atmiņā ir iepriekšējā globālā finanšu krīze, kad, strauji palielinoties bezdarba līmenim, mazinājās arī atalgojums. Tomēr šobrīd ir būtiskas atšķirības. Iepriekšējā krīzē aktuāla bija valsts budžeta konsolidācija tautsaimniecībā uzkrāto makroekonomisko disproporciju un zudušo aizņemšanās iespēju finanšu tirgos dēļ, kas ietvēra arī būtisku atalgojumu mazināšanu sabiedriskajā sektorā. Savukārt privātajā sektorā atalgojuma kritums bija ievērojami mazāks, privātajiem uzņēmējiem meklējot citas alternatīvas pamatalgas griešanai, sākot ar procesu optimizāciju, kas ļāva uzlabot darba ražīgumu, atteikšanos no piemaksām un bonusiem, kā arī veicot darbinieku skaita samazināšanu.

Šobrīd, kad grūtībās nonākušie uzņēmēji atkal meklē risinājumus darbaspēka izmaksu samazināšanai, atsvars ir arī valsts atbalsts ārkārtas situācijas laikā dīkstāves pabalstu veidā, kā arī nodrošinot finanšu instrumentu pieejamību likviditātes grūtību risināšanai.

Vienlaikus vēl nozīmīgāks atbalsts ir arī valsts tēriņu saglabāšana un jaunu izdevumu plānošana valsts pasūtījumu un nozarēm sniegtā atbalsta veidā – tas šajos krīzes apstākļos vismaz daļēji kompensē pieprasījuma kritumu Latvijas uzņēmumiem.

Pārejoša ekonomikas krituma gadījumā sabiedriskā sektorā algu fonda mazināšana padarītu esošo krīzi vēl dziļāku, pastiprinot lejupejošo spirāli, kad valsts tēriņu sarukums samazina uzņēmumu ienākumus. Tas savukārt liktu arī privātajam sektoram vēl vairāk savilkt jostas, mazinot arī valsts nodokļu ieņēmumus un iespējas finansēt dažādus atbalsta pasākumus.

Vērtējot turpmāko notikumu attīstību, jāņem vērā, ka atalgojuma pieaugums šogad, visticamāk, stagnēs. Nākamajos ceturkšņos algu pieaugums turpinās mazināties, iespējams, uzrādot pat kritumu. Uzņēmējdarbības aktivitātei pamazām atkopjoties, nav pamata cerēt uz vērā ņemamu atalgojuma kāpumu arī nākamgad. Tā kā darba meklētāju vidū pieaug arī kvalificētu darbinieku skaits, atjaunojoties pieprasījumam, pieaugs konkurence par darba vietām. Tāpēc iedzīvotājiem būs svarīga kvalifikācijas celšana, uzlabojot savas zināšanas un prasmes, lai arī turpmāk spētu konkurēt darba tirgū.