Atalgojuma pieaugums turpinās

Atalgojuma kāpuma palēninājums Latvijas tautsaimniecībā joprojām nav vērojams. Jaunākie dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2015. gada 3. cet. par 7.3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju. Lai gan patēriņa cenas gada laikā nokrita par 0.1%, kā arī samazinājās nodokļu slogs uz darba ienākumiem, vidējās algas pirktspēja (jeb reālā neto alga) pieauga par 8.3%. Tas balstīja privātā patēriņa dinamiku vāja ārējā pieprasījuma apstākļos.

Līdera loma atalgojuma kāpumā joprojām pieder privātajam sektoram, kur vidējā bruto nominālā alga pieauga par 8.3%, salīdzinot ar 5.4% sabiedriskajā sektorā.

Plaisa starp algām un darba ražīgumu paplašinās, tomēr citi makroekonomiskie rādītāji joprojām neliecina par novirzi no makroekonomiskā līdzsvara vai kādām konkurētspējas problēmām. Darbaspēka trūkuma novērtējums saglabājas stabili mērens (Eiropas Komisijas aptaujas dati), bezdarbs ir tuvu dabiskajam līmenim. Stabila ir arī Latvijas eksporta daļa pasaules importā, kā arī uzņēmumu rentabilitāte.

Paredzams, ka nākamgad atalgojuma kāpums pierims. Minimālā alga 2016. gadā pieaugs tikai par 10 eiro, salīdzinot ar 40 eiro kāpumu 2014. un 2015. gadā. Turklāt nedaudz pieaugs patēriņa cenas; nodokļu slogs uz darba ienākumiem vairs nesamazināsies. Tādējādi neto reālās algas palēninājums būs straujāks nekā bruto nominālai algai, un darba ienākumi nevarēs balstīt privāto patēriņu līdzīgā apmērā kā līdz šim. Tas aktualizēs ārējā pieprasījuma un konkurētspējas nozīmi tautsaimniecības attīstībā.