Atalgojums pieaug, bet tautsaimniecība joprojām ir makroekonomiskā līdzsvarā

Vidējās algas gada kāpums joprojām turpinās, taču vienlaikus dati liecina, ka Latvijas tautsaimniecība joprojām atrodas makroekonomiskā līdzsvarā. 2015. gada 2. ceturksnī vidējā alga par pilnās slodzes darbu bija par 6.9% augstāka nekā pirms gada. Straujāks algas pieauguma temps jau ierasti bija privātajā ne sabiedriskajā sektorā (attiecīgi 7.8% un 5.3%).

Atalgojuma pieaugums ir straujāks par darba ražīguma kāpumu, tomēr tautsaimniecības rādītāji joprojām neliecina par novirzi no makroekonomiskā līdzsvara. Tādējādi tas visticamāk liecina par atalgojuma daļas pievienotajā vērtībā līdzsvara līmeņa pieaugumu vai arī daļēji atspoguļo aplokšņu algu legalizāciju.

Pirmkārt, uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par svarīgu uzņēmējdarbības kavējošo faktoru, ir mērens (zem 10%) un stabils (Eiropas Komisijas (EK) aptaujas dati). Salīdzinājumam – pirms 2006.-2008. algu-inflācijas rallija darbaspēka trūkuma novērtējums uzņēmēju vidū būtiski pieauga. Arī pārskatāmā nākotnē vispārējs darbaspēka trūkums valstī nav gaidāms, jo uzņēmēju nodarbinātības plāni tuvākajos mēnešos ir piesardzīgi (EK aptaujas dati), bet migrācijas negatīvā ietekme uz iedzīvotāju skaita pārmaiņām samazinās. Operatīvie dati liecina par turpmāku uzlabojumu migrācijas jomā – pēdējo četru ceturkšņu laikā iebraukušo pasažieru skaits lidostā "Rīga" pārsniedzis izbraukušo pasažieru skaitu.

Otrkārt, bezdarbs nav zemāks par savu dabisko līmeni (kā tas bija 2005.-2007. gadā un atrāva algas no produktivitātes). Pēdējo gadu laikā bezdarbs samazinājās līdzi tā dabiskajam līmenim (abi rādītāji 2015. gada vidū bija ap 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Tādējādi nepamatota algas pieauguma iespējas ir ierobežotas.

Treškārt, Latvijas tirgus daļas pasaules importā ir stabilas. Tādējādi algas pieaugums eksportējošās nozarēs tika kompensēts vai nu ar citu izmaksu posteņu samazinājumu, vai arī preču kvalitātes pieaugumu un nav novedis pie uzņēmumu konkurētspējas pasliktinājuma ārējā tirgū.

Ceturtkārt, uzņēmumu rentabilitātes rādītāji ir stabili. 2015. gada 2. ceturksnī gan nefinanšu komercsabiedrību peļņas apjoms, gan to attiecība pret neto apgrozījumu bija līdzīga iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītājam.

Algas kāpuma atbilstību tautsaimniecības iespējām ir uzmanīgi jāturpina vērot arī turpmāk. Vidējā termiņā algas kāpums, kas ir straujāks par darba ražīguma pieaugumu, var atspoguļot strukturālās pārmaiņas tautsaimniecībā vai aplokšņu algu legalizāciju, bet ilgtermiņā šāda situācija pastāvēt nevar.