Atbalsta spieķis un enerģijas rezerves sargā tautsaimniecību no spējākas sagrīļošanās

Energoresursu cenu viesuļvētrā tautsaimniecību no spējākas sagrīļošanās pasargā atbalsta “spieķi” mājsaimniecībām un uzņēmumiem, pat, ja 3. ceturksnī daļa no tiem vēl tikai apsolījumu formā un gaidu līmenī. Lai gan atbalsta plecs daļēji jau bija jūtams, jaunie siltumenerģijas rēķini daudziem vēl tikai gaidāmi, un iekšzemes kopprodukts (IKP) jau piedzīvo manāmu satricinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu, tas 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni sarucis par 1.7% (salīdzināmās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem).

Gaidas un cerības vien nebūtu varējušas 3. ceturksnī balstīt iedzīvotāju iespējas segt izdevumus. Visticamāk līdzēja kopš jūlija īstenotie enerģijas izmaksu sloga mazināšanas pasākumi, t.sk. agrāka pensiju indeksācija, kā arī iespēja izmantot uzkrājumus. Latvijas Bankas publicētie karšu maksājumu dati rāda, ka 3. ceturksnī kopumā tēriņi Latvijā nominālā izteiksmē nedaudz pārsnieguši 2. ceturkšņa līmeni, taču pēc jūlijā un augustā vērotā īslaicīgā sarukuma septembrī mājsaimniecību noguldījumu atlikums sasniedza jaunu rekordu. Jāatzīmē, ka statistiski vidējais uzkrājumu “spilvens” nav vienādi biezs un mīksts visos tā stūros, un ilgstošu izmaksu kāpuma slogu (un ar to saistīto pirktspējas “izdilumu”) šāds “spilvens” nevarēs amortizēt. Tādējādi gaidāms, ka 4. ceturksnī patēriņa dinamika būs pieticīga. 

Pirktspējas “izdilums” pamazām jau atspoguļojas mazumtirdzniecības attīstībā reālā izteiksmē. Septembrī pēc CSP datiem mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās gan ir audzis par 1.2%, un pozitīva dinamika vērojama vairākumā preču grupu, tostarp mājokļa elektropreču tirdzniecībā, ko, iespējams, sekmējusi arī iedzīvotāju vēlme nodrošināties pret siltumenerģijas pieslēgumu kavēšanos. Tikmēr 3. ceturksnī kopumā mazumtirdzniecībā izaugsme nav vērojama: kritumu par 0.7% ceturkšņa laikā daļēji izskaidrotu lielāka iedzīvotāju piesardzība iepriekšējos mēnešos un dilstošā pirktspēja. Izdevumu novirzīšana to pakalpojumu patēriņam, kas pandēmijas laikā netika pilnvērtīgi īstenots, nu jau izskatās mazāk ticams skaidrojums, ņemot vērā CSP publicēto pakalpojumu nozaru statistiku par jūliju un augustu: šeit 2. ceturkšņa “paisumu”, piemēram, izmitināšanas un aviosatiksmes pakalpojumos jau nomaina “bēgums”. 

Apstrādes rūpniecību līdz šim balstījis stabils eksporta pieprasījums un laikus gādāti materiālu krājumi (kas palielināja importu). Tomēr starptautisko institūciju, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda, redzējums par globālās tautsaimniecības izaugsmi ir vājinājies, un tas neiezīmē rozēm kaisītu ceļu apstrādes rūpniecībai, kā arī preču eksportam. Turklāt ceļu grambaināku varētu padarīt arī relatīvo izmaksu pieaugums, vājinot konkurētspēju.

Tautsaimniecības dalībnieku zināmam iekšējam mieram (tēlaini pievēršoties patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma datiem, kas pēc Eiropas Komisijas oktobra aptaujās datiem nav krasi mainījies), iespējams, piepalīdzējusi ne vien apziņa par valsts atbalsta pieejamību enerģijas izmaksu sloga mazināšanai, bet arī dabasgāzes krājumu līmeņa pakāpenisks kāpums IPGK, kā arī ziņas par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa jaudu pieejamību AS “Latvenergo”. Šai vēstij piepulcējas jaunumi par jauna sašķidrinātās dabasgāzes termināļa iedarbināšanu Somijā. Tomēr 3. ceturksnī enerģijas nozare vēl arvien darbojās ar jaudu rezervi, kā to rāda CSP jūlija-augusta rūpniecības dati, kā arī dati par elektroenerģijas ražošanu 3. ceturksnī.

Atbalsta pasākumu pieejamībai nevajadzētu iemidzināt rūpes par ieguldījumiem energoefektivitātē un energoneatkarībā, un vairāku uzņēmumu publicētās ziņas liecina, ka tuvākajos gados šādu investīciju apjoms Latvijā varētu būt visai nozīmīgs. Ap to laiku debess jau būs zilāka un zāle zaļāka, bet tuvākajos ceturkšņos izmaksu ietekme būs jūtama gan vājākā patēriņā, gan arvien nogaidošajās privātajās investīcijās.