02.05.2018.

Atjaunojies iekšzemes noguldījumu kāpums

Atjaunojies iekšzemes noguldījumu kāpums
Foto: Shutterstock

Martā iekšzemes noguldījumus palielināja gan uzņēmēji, gan arī mājsaimniecības, un to gada pieauguma temps pieauga par 0.9 procentu punktiem – līdz 3.7%. Iekšzemes kredītportfelis jau trešo mēnesi praktiski nemainījās, joprojām nedaudz augot uzņēmumiem (par 0.1%), bet sarūkot mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumam (par 0.2%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi martā palielinājāspar 0.5%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi – par 1.1% un mājsaimniecību noguldījumi – par 0.5% (gada kāpuma temps attiecīgi 1.7% un 7.9%).

Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 gada pārmaiņu temps martā veidoja 4.5%, t.sk. eiro zonas rezidentu Latvijas MFI veiktajiem noguldījumiem uz nakti 5.5%, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu 8.2%, bet noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem – -4.8%.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps martā sasniedza 2.9%, tostarp nemainoties mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu rādītājam (-1.1%), bet nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu gada samazinājuma tempam veidojot -8.8%. Gan nefinanšu sabiedrībām, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms bija nedaudz lielāks kā februārī, tomēr atpalika no pērnā gada marta rādītāja.

Piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

Piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Lai gan kreditēšanas atkopšanās turpina kavēties, finansējums tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešams. Par pozitīvām tendencēm kredītu pieprasījumā liecina eiro zonas banku kreditēšanas aprīļa aptaujas rezultāti – atbildēs norādīts, ka šā gada 1. ceturksnī audzis pieprasījums pēc aizdevumiem gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, un pieprasījuma kāpums tiek sagaidīts arī 2. ceturksnī. Savukārt attīstības finanšu institūcijas ALTUM veiktais pētījums liecina, ka Latvijas uzņēmumu attīstības ieceru īstenošanai tuvākajos trīs gados vajadzēs finansējumu apmēram 7 mljrd. eiro apjomā, tomēr uzņēmēji finansējuma piesaistē nav pietiekami aktīvi, tostarp bieži nemaz nevēršoties bankās, lai gan atzīstot, ka finansējums tiem vajadzīgs. Kaut satricinājumi finanšu sektorā pašlaik daļu kredītiestāžu nemudina kreditēšanas aktivizēšanai, iekšzemes tirgus lielāko spēlētāju plašāka iesaiste kreditēšanā noteikti būs nepieciešama.

APA: Purviņš, V. (2024, 30. oct.). Atjaunojies iekšzemes noguldījumu kāpums . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4117
MLA: Purviņš, Vilnis. "Atjaunojies iekšzemes noguldījumu kāpums " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.10.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4117>.

Restricted HTML

Up