Atsācies naudas piedāvājuma kāpums

Oktobrī, neraugoties uz aizvien straujāko latu skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu, kopējais naudas piedāvājums palielinājās gan uz uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu būtiska kāpuma rēķina. Savukārt banku kredītportfelis turpināja sarukt, no jauna izsniegto aizdevumu apjomam atpaliekot no atmaksāto kredītu summām.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, oktobrī palielinājās par 0.6%, tā gada pieauguma tempam veidojot 0.8%. Tuvojoties gada nogalei, aizvien straujāk samazinājās skaidro latu apjoms apgrozībā (oktobrī jau par 74.7 milj. latu), mēneša beigās par 26.1% atpaliekot no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa. Apritē ārpus kredītiestādēm skaidrā nauda vēl atradās 778.8 milj. latu vērtībā. Skaidrās naudas atgriešanās bankās sekmēja mājsaimniecību noguldījumu kāpumu – tie uz norēķinu kontu atlikumu pieauguma rēķina palielinājās jau devīto mēnesi pēc kārtas. Arī privātuzņēmumu noguldījumi palielinājās vien pieprasījuma noguldījumu segmentā, kamēr termiņnoguldījumi turpināja ierasto sarukuma tendenci. Straujāks, īpaši mājsaimniecību sektorā, bija latu noguldījumu kāpums, norādot uz skaidrās naudas atgriešanās ietekmi. Savukārt uzņēmumu kontus palielināja gan lati, gan ārvalstu valūta, atspoguļojot kā patēriņa pieaugumu iekšzemē, tā eksporta aktivitātes. Visu faktoru kopums noteica to, ka iekšzemes noguldījumu apjoms bankās oktobra beigās (5.8 miljardi latu) bija augstākais jebkad novērotais.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Banku iekšzemes kredītportfeļa samazinājums oktobrī bija mazāks nekā septembrī, jo lēnāks nekā iepriekš bija nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums (tikai 0.5%). Tomēr bāzes faktora iespaids – minimālais kredītportfeļa kritums pērnā gada oktobrī - palielināja kopējo kredītu gada samazinājuma tempu līdz 8.2%.

Naudas piedāvājums arī tuvākajos mēnešos saglabāsies stabils, atrodoties nedaudz virs pērnā gada līmeņa, skaidrās naudas apgrozībā sarukumu līdzsvarojot banku kontos esošo līdzekļu kāpumam. Pozitīvs saglabāsies mājsaimniecību finanšu stāvoklis – nodarbinātības pieaugums un atalgojuma kāpums līdz ar skaidro latu samazinājuma iespaidu nodrošinās uzkrājumu pieaugumu bankās. Privātā patēriņa kāpums ļauj gaidīt arī uzņēmumu noguldījumu pieaugumu, kas gadījumā, ja uzlabosies situācija arī ārējā pieprasījuma jomā, varētu būt vērā ņemams. Atklāts gan joprojām ir jautājums par banku uzkrāto resursu izmantošanu kreditēšanā – pagaidām daudz brīvu līdzekļu glabājas kontos centrālajā bankā vai izvietota ārvalstīs un, visticamāk, arī nākamgad lielākā daļa šīs naudas tautsaimniecības apritē vēl nenonāks. Tomēr kredītriska vērtējumam attiecībā uz sekmīgi strādājošiem uzņēmumiem pēc eiro ieviešanas būtu pamats samazināties, bet kredītu pieprasījumam no šādu uzņēmumu puses – pieaugt, tādēļ uz uzņēmējdarbības kreditēšanas perspektīvām nākamajā gadā varam raudzīties optimistiskāk.