Atsācies noguldījumu kāpums

Pēc mēneša pārtraukuma jūnijā atkal audzis banku piesaistīto noguldījumu atlikums. Uz termiņnoguldījumu pieauguma rēķina vienlaikus pieauga Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Lai gan banku iekšzemes kredītportfelis nedaudz samazinājās, kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -3.6%.

Jūnijā kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums pieauga par 0.8%, to gada pieauguma tempam veidojot 7.3%. Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 0.8% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 9.4%. Arī uzņēmumu noguldījumi jūnijā auga par 0.8% un to gada pieauguma temps veidoja 4.8%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūnijā samazinājās par 0.3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 0.5%, toties noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 4.3%. Šis kāpums atsvēra ne tikai minēto atsevišķu noguldījumu veidu samazinājumu, bet arī skaidrās naudas daudzuma apgrozībā samazināšanos. Līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva, Latvijas devumam M3 par 8.5% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Banku iekšzemes kredītportfelis jūnijā samazinājās par 0.3%, tai skaitā kredīti nefinanšu sabiedrībām par 1.0% un kredīti mājsaimniecībām par 0.5%, savukārt aizdevumi finanšu iestādēm pieauga. Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps jūnijā veidoja -2.6% kredītiem uzņēmumiem (t.sk. –5.3% nefinanšu uzņēmumiem) un -4.8% kredītiem mājsaimniecībām.

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Noguldījumu kāpums jūnijā jeb tas, ka noguldījumi auguši pirmā pusgada četros mēnešos un to gada pieauguma temps visos 2. ceturkšņa mēnešos ir bijis virs 7%, liecina par tautsaimniecības izaugsmes stabilitāti un apstiprina iepriekš izteikto vērtējumu, ka būtiskas noguldījumu dinamikas pārmaiņas nav gaidāmas. Izaugsme gada griezumā saglabāsies, un sarukuma mēneši būs retāki nekā kāpuma.

Kreditēšanā kopējo tendenču maiņa nav vērojama – jūnijā atkal nedaudz samazinājās kopējais kredītportfelis, tomēr sarukums būtu pavisam niecīgs, ja, 1. pusgadu noslēdzot, netiktu veikta atsevišķu slikto kredītu norakstīšana. Savukārt nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu samazinājumu un finanšu iestādēm izsniegto pieaugumu lielā mērā noteica pārklasifikācija. Tādējādi sagaidāms, ka banku kopējā kredītportfeļa sarukuma temps turpinās palēnināties, tomēr stabilu portfeļa pieaugumu absolūtā izteiksmē šogad vēl gaidīt nevaram.