Atsāk pieaugt apstrādes rūpniecība, attīstībai nepieciešams kvalificēts darbaspēks un investīcijas

2011. gada martā apstrādes rūpniecības izlaide pret februāri ir pieaugusi par 3.7% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Gada pieauguma martā bija 12.5% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kas ir nedaudz zemāk, nekā pēdējā laikā pierasts redzēt, un to izskaidro gan bāzes efekta mazināšanās – augstie rādītāji pirms gada, gan vājāka nozares attīstība pēdējā laikā.

Raugoties pa ceturkšņiem, apstrādes rūpniecības izlaide 2011. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada pēdējo ceturksni ir samazinājusies par 3.1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Savukārt pret 2010. gada 1. ceturksni ir saglabājies pieaugums 12.8%.

Gada pieaugums š.g. 1. ceturksnī saglabājies vairumā apakšnozaru, taču ir arī izņēmumi. Izlaides samazinājums ir bijis dzērienu ražošanā (-9.2% pret iepriekšējā gada 1. ceturksni, kalendāri izlīdzināti dati), papīra ražošanā (-3.1%), ķīmisko vielu ražošanā (-22.5%) un citu transportlīdzekļu ražošanā (-14.7%). Pārējās apakšnozarēs ir saglabājies gada pieaugums, un īpaši jāmin kokrūpniecība (+17.6%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+32.4%), poligrāfija (+11.3%), tekstilizstrādājumu ražošana (+7.2%) un elektrisko iekārtu ražošana (+37.9%). Savukārt ieguves rūpniecībā galvenokārt slikto laika apstākļu dēļ izlaide samazinājās par 18.5%.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi pašlaik galvenokārt nosaka ārējais pieprasījums, kas kopā ar konkurētspējas uzlabošanos nodrošinājis Latvijas apstrādes rūpniecības atgriešanos pie relatīvi augstas izlaides – apstrādes rūpniecības izlaide pašlaik ir aptuveni 2008. gada rudens līmenī. Taču turpmākai sabalansētai attīstībai nepieciešama arī iekšējā patēriņa atgūšanās. Tā kā Latvijas iekšējais tirgus ir neliels, rūpniecības produkcijas pārdošana ārējos tirgos ekonomikas izaugsmei ir ļoti nepieciešama, bet uzņēmumu darbība ārējos tirgos ir pakļauta daudziem riskiem – politiskajiem notikumiem, klimata kataklizmām, valstu dažādajām biznesa īpatnībām, utt.

Pašlaik vairums tautsaimniecību ir atguvušās no ekonomiskās krīzes, kas tās satricināja 2008. un 2009. gadā, tādējādi globālās tirdzniecības plūsmas ir pakāpeniski atjaunojušās un turpmāk nav sagaidāms tikpat straujš ārējā pieprasījuma pieaugums, kāds bija 2010. gadā. Lai gan prognozes par ārējo pieprasījumu mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir pozitīvas, tomēr globālajā vidē kopumā saglabājas lieli riski. Nedrošība par ārējā pieprasījuma attīstību, visticamāk, kavē uz eksportu vērstos rūpniekus investēt ražošanas jaudu palielināšanā. Papildu nedrošību apstrādes rūpniecības sektoram Latvijā rada vairāku izejvielu sadārdzināšanās pasaules izejvielu biržās, akūts izejvielu trūkums dažos sektors (ķīmiskajā, pārtikas rūpniecībā) un nedrošība par valsts īstenoto nodokļu politiku, kas pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi īpaši svārstīga.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences indikatori iezīmē neskaidrību par apstrādes rūpniecības turpmāko attīstību. Aprīlī kopējais rūpniecības konfidences indikators gan samazinājies tikai par 0.1 punktu, taču daži komponenti rada bažas. Proti, pēdējo divu ceturkšņu apsekojumos rūpnieku redzējums par nākotnes pasūtījumu apjomu ir ievērojami pasliktinājies. Izaugsmi ierobežojošo faktoru vidū rūpnieki aizvien vairāk norāda darbaspēku, kas nozīmē, ka viņi jau tagad saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Lai tuvākajos gados apstrādes rūpniecībā saglabātos izaugsme, uzņēmējiem ir nepieciešami inovatīvi risinājumi produkcijas izstrādei un virzīšanai tirgū, kā arī jaunas investīcijas. Tālredzīgākie rūpnieki pašlaik noteikti raugās ne tikai produkcijas un ražošanas līniju attīstīšanas, bet arī darbaspēka prasmju uzlabošanas virzienā, kas vidējā termiņā var kļūt par apstrādes rūpniecības bīstamāko izaugsmi ierobežojošo faktoru. 

1.att. Apstrādes rūpniecības dinamika

2.att. Apstrādes rūpniecības nozaru gada pieauguma tempi 2011. gada 1. ceturksnī (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem