Atsākas mērens naudas piedāvājuma kāpums

Februārī naudas piedāvājums mēreni palielinājās, pieaugot banku piesaistīto noguldījumu atlikumam, tostarp bankās atgriežoties daļai no pērnā gada nogalē apritē nonākušā paaugstinātā skaidrās naudas daudzuma. Līdz ar to, pēc janvāra sezonālā samazinājuma, kopējā naudas piedāvājuma apjoms pietuvojās augstajam 2011. gada decembra līmenim, noguldījumiem to jau pārsniedzot, bet skaidrās naudas pieprasījumam atrodoties zem tā. Kredītu atlikums turpināja samazināties, sarūkot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanai, un kredītu sarukuma tempam gandrīz neatšķiroties no janvāra rādītāja.

Kredītu atlikums februārī samazinājās par 0.6%, samazinoties eiro, bet pieaugot latos izsniegtajiem kredītiem. Kopējais banku kredītportfeļa gada sarukuma temps bāzes efekta iespaidā uzlabojās par 0.5 procentu punktiem līdz -7.7%, bet latos izsniegto kredītu atlikums februāra beigās par 25.7% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, februārī pieauga par 0.9%, M3 gada pieaugumam veidojot 1.5%. Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums februārī pieauga par 1.7%, galvenokārt uz uzņēmumu noguldījumu rēķina gan latos, gan ārvalstu valūtā. Savukārt mājsaimniecību uzkrājumi bankās pieauga tikai par 0.5%, tai skaitā mājsaimniecību eiro veiktie noguldījumi pat samazinājās.

Naudas piedāvājuma kāpumā pēc gadu mijas satricinājumiem atjaunojas noguldījumu dominance, savukārt skaidrās naudas loma pakāpeniski mazinās, lai gan tās daudzums apritē ārpus bankām joprojām būtiski pārsniedz pirms gada vērojamo līmeni. Tuvākajos mēnešos varam gaidīt minimālu pieaugumu mājsaimniecību noguldījumos, ko noteiks rekordaugstās energoresursu, tostarp apkures un degvielas cenas, neļaujot veikt papildus uzkrājumus, kā arī eiro lomas mazināšanās mājsaimniecību uzkrājumos, iespējams, pretrunīgo viedokļu par eiro zonas likteni iespaidā. Savukārt straujāks kāpums iespējams uzņēmumu noguldījumos, tiem labvēlīgas iekšējās konjunktūras apstākļos veicot uzkrājumus pirms iespējamiem ārējās tirgus satricinājumiem. Banku kredītportfelis turpinās pakāpeniski sarukt, atmaksāto un norakstīto kredītu apjomam turpinot pārsniegt no jauna izsniegto aizdevumu apjomu. Lai gan iekšzemes tautsaimniecība pēc veiksmīgās pērnā gada attīstības arī šī gada sākumā vēl neuzrāda būtiskas bremzēšanās pazīmes, tomēr ārējā pieprasījuma vājināšanās un augstie ārējās vides riski mazinās tieši stabilāko un konkurētspējīgāko uzņēmumu vēlmi aizņemties.