Augsto tehnoloģiju nozares glābj apstrādes rūpniecību no prāvāka krituma

Apstrādes rūpniecības izlaide 2023. gada 1. ceturksnī ir sarukusi par 1.9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tomēr ir pieredzēti krietni apjomīgāki kritumi, turklāt apgrozījuma rādītāji ir joprojām augsti un pieaugoši, kas ļauj domāt, ka pelnītspēja ražotājiem saglabājusies laba. Ko saka paši rūpnieki, kāds ir to noskaņojums aptaujās?

Pēc rūpnieku noskaņojuma uzlabošanās vairākus mēnešus pēc kārtas, aprīlī tomēr skats uz nākotni nedaudz sadrūmis. Tomēr šīs pārmaiņas ir nelielas, tāpēc satraukums varētu būt pāragrs. Turklāt atsevišķos noskaņojuma rādītājos ir vērojama gluži pretēja situācija, piemēram, eksporta pasūtījumu nākotnes vērtējums aprīlī ir uzlabojies (1. attēls).

Šīs noskaņojuma pārmaiņas kādā vienkāršā un saprotamā stāstā ietērpt nav viegli, jo vienlaikus darbojas vairāki faktori – līdz ar piegāžu ķēžu traucējumu izsīkšanu ir palielinājusies ražošanas kapacitāte un iespējas pildīt vecos pasūtījumus, vienlaikus Latvijas un tirdzniecības partnervalstu iedzīvotāju pirktspējas pasliktinājums mazina pieprasījumu, ko vēl pastiprina dažādas motivācijas pārmaiņas – cik daudz pirkt un kad?! Pirmkārt, ir mazinājusies nepieciešamība piepildīt noliktavas ar dažādiem izejmateriāliem un komponentēm, ko pandēmijas periodā provocēja piegāžu ķēžu traucējumi. Tas ietekmē arī pieprasījumu pēc Latvijā ražotām komponentēm un izejmateriāliem. Otrkārt, augsto inflāciju dažādos segmentos nomaina cenu kritumi. Tā kā Latvijā šī cenu korekcija notiek gausāk, klienti, iespējams, nogaida cenu samazinājumu. Un tam ir pamats, arī paši ražotāji pārdošanas cenām prognozē lejupvērstas korekcijas. 

Līdzīgi kā dažādu faktoru pārmaiņas noskaņojumā, arī ražošanas izlaidē mainās kāpumus un kritumus demonstrējošās nozares. Šoreiz nedaudz pieminēšu divas nozares: kokrūpniecību (jo tā veido trešdaļu izlaides īpatsvarā un vienkārši nevar nepieminēt) un augsto tehnoloģiju (elektrisko, elektronisko un citu iekārtu ražošana) nozares (jo ar savu izaugsmes sparu tās notur šobrīd visu apstrādes rūpniecību). 

Kokrūpniecībai kopš pērnā gada 2. pusgada ballīte ir beigusies, īpaši ar būvniecību saistītajā segmentā. Lai gan kopumā ir pamats samērā cerīgi skatīties uz nākotni, kad beidzot Eiropas kokmateriāliem pārpildītās noliktavas iztukšosies, tomēr tik augstu pieprasījumu un cenas neviens vairs negaida. Uz jaunu ballīti cerēt īsti nav pamata, var gaidīt vien patīkamas vakariņas sveču gaismā. Runājot par gaismu un siltumu, tur gan rudens var izspēlēt jaunu masu histēriju, ja netiks laikus domāts par kurināmās koksnes krājumiem.

Elektrisko, elektronisko un citu iekārtu ražošanā tieši iepriekš ierobežoto komponenšu piegāžu ķēžu atjaunošanās ļāvusi palielināt ražošanu un izpildīt vecos pasūtījumus. Kādu laiku šāds faktors var uzturēt ražošanu, tomēr kādā brīdī jaunu pasūtījumu esamība kļūs par galveno izaugsmes noteicēju, un te pārāk labu ziņu nav. Diez vai iedzīvotāju pirktspējas sarukums šīm nozarēm var paiet secen, ja nu vienīgi militārajā jomā pieprasījums būs augsts vēl krietni pēc postošā kara Ukrainā beigām.

Lai atkal nepaliktu uz drūmākas nots, ir kāda patīkama šīs abas nozares vienojoša ziņa –  abās izskan jaunu investīciju plāni, kuri varētu kāpināt šo nozaru pievienotās vērtības, piemēram, Latvijas Finieris turpinās investēt un ir vienojies ar Swedbank par 20 miljonu eiro lielu finansējumu, Stiga RM saplākšņa ražošanā investēs 22 miljonus eiro, Schneider Electric plāno paplašināt ražošanu un krietni kāpināt jaudas. Lai ieceres īstenojas!