Augustā atjaunojies naudas piedāvājuma kāpums

Neraugoties uz satricinājumiem ārējos tirgos un pirmsvēlēšanu saspringumu iekšzemē, situācija Latvijas tautsaimniecībā kopumā un tai skaitā arī finanšu tirgos bijusi stabila. Pēc divu mēnešu sarukuma augustā atsākās banku piesaistīto noguldījumu un kopējā naudas piedāvājuma kāpums, otro mēnesi pēc kārtas auga uzņēmumu kreditēšana, nedaudz palielinājās arī patēriņa kredītu atlikums, izteikts bija latos izsniegto kredītu kāpums. Mājsaimniecību kreditēšana gan turpināja sarukt, tomēr ievērojami lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos. Vasaras sezonai noslēdzoties, būtiski nemainījās skaidrās naudas pieprasījums.

Kopējais banku kredītportfelis vēl nedaudz mazinājās (par 0.2%), tomēr iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps (8.6%) būtiski nemainījās. Eiro kredīti turpināja mēreni samazināties, toties latu kredīti pieauga par 4.3%. Līdz ar to latu kredītu gada pieauguma temps sasniedza jau 13.5%, bet latu kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā pieauga līdz 9.4%.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, augustā palielinājās par 1.0%, M3 gada pieauguma tempam veidojot 4.1%. Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums augustā palielinājās par 1.0%, pieaugot galvenokārt uzņēmumu eiro veiktajiem noguldījumiem. Uzņēmēju naudas uzkrājumu kāpumu veicināja gan eksporta ieņēmumi, gan iekšzemes patēriņa mērenā izaugsme, gan arī kredītlīdzekļu ieplūdes atjaunošanās. Savukārt mājsaimniecību uzkrājumus augošais patēriņš ietekmēja samazinoši un to latu noguldījumi saruka. Tomēr samazinājās vien mājsaimniecību īstermiņa naudas uzkrājumi, savukārt noguldījumi ar termiņu, kas ilgāks par gadu, pieauga par 4.0%, norādot, ka daļa mājsaimniecību uz sarūkošā bezdarba un mērenā darba samaksas pieauguma fona tomēr atsākusi uzkrājumu veidošanu. 

Augošie ārējā pieprasījuma samazinājuma riski nestabilās globālās ekonomiskās vides dēļ, uzņēmumu un mājsaimniecību piesardzība tēriņos, saglabājoties neskaidrībai par turpmākajiem budžeta konsolidācijas procesiem, kā arī augošais imports nākamajos mēnešos naudas piedāvājumu ierobežos, savukārt pozitīva būs ES fondu finansējuma ietekme. Līdz jaunas valdības izveidošanai zināma neskaidrība vēl saglabāsies iekšzemes politiskajā jomā, tomēr naudas piedāvājuma stabilizēšanās un pirmās pozitīvās tendences kreditēšanas jomā atbalstīs tautsaimniecības tālāko attīstību. Šīs tendences nostiprinātu fiskālās un ekonomiskās politikas pēctecība un nākamās valdības apņēmīga rīcība 2012. gada budžeta izstrādē, pieņemot budžetu ar deficītu, kas nepārsniedz 2.5% no IKP, kā arī neatkāpjoties no nodokļu politikas stratēģijas 2011.-2014. gadam, kurā pausta apņemšanās nodokļus nepaaugstināt.