Bankās atsācies noguldījumu kāpums

Pēc trīs mēnešus vērojamā samazinājuma jūnijā atkal pieauga kopējais banku piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu apjoms. Palielinājās arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps – tas sasniedza 9.9%. Savukārt banku izsniegto kredītu atlikums jūnijā turpināja sarukt, joprojām mazinoties nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, tomēr būtiski uzlabojoties kredītu gada samazinājuma tempam (par 1.2 procentu punktiem līdz 7.1%).

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi jūnijā palielinājās par 0.7%, par 1.3% pieaugot mājsaimniecību un par 0.3% - privātuzņēmumu noguldījumiem bankās. Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps jūnijā veidoja 12.4%, bet privātuzņēmumu noguldījumu atbilstošais rādītājs – 10.2%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūnijā palielinājās par 1.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 3.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem saruka par 3.2%. Augot arī skaidrās naudas daudzumam apgrozībā, kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva.

Jūnijā uzņēmumiem izsniegto iekšzemes kredītu portfelis saruka par 0.5% un mājsaimniecībām izsniegtie kredīti - par 0.6%, toties ceturto mēnesi pēc kārtas auga finanšu starpniecības uzņēmumu kreditēšana. Kredītu gada samazinājuma tempa rādītājs uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem jūnijā bija 5.7% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – 8.8%.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Mērenā eksporta izaugsme līdz ar iekšzemes patēriņa stabilitāti arī turpmākajos mēnešos sekmēs uzņēmumu noguldījumu kāpumu, būtiski nemainot mājsaimniecību uzkrājumu līmeni. Līdz ar to banku piesaistītie noguldījumi gada skatījumā stabili augs, tomēr atsevišķos mēnešos iespējams arī to samazinājums.

Latvijas banku reakcija uz Eiropas Centrālās bankas lēmumu par negatīvu procentu likmju noteikšanu noguldījumiem eiro zonas centrālajās bankās pirmajā šī lēmuma darbības mēnesī vēl neliecināja par kreditēšanas tendenču maiņu, brīvos līdzekļus centrālās bankas vietā tām vairāk izvietojot ārvalstu bankās un valdību un privātuzņēmumu parāda vērtspapīros, nevis aizdevumos reālajai ekonomikai. Tomēr perspektīvā, bankām izsverot ienesīgumu un riskus, uzņēmumu kreditēšanas aktivizēšanās šķiet aizvien ticamāka.