Bez investīcijām Latvijas eksportam virs ūdens noturēties būs grūti

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.2%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 9.8%, bet importam samazinoties par 0.5%, preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 87.1 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība bija mazāka attiecīgi par 2.7% un 3.2%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāko kāpumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports, ko nodrošināja rapšu sēklu, svaigu un kaltētu pākšaugu eksporta pieaugums. Mēneša laikā pieaudzis arī pārtikas produktu (t.sk. alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskā rūpniecība ražojumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī mēbeļu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports ir sarucis par 1.6%.  Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, elektroiekārtu un elektrisko ierīču, dzelzs un tērauda, vilnas, optisko u. tml. mērierīču eksporta kritums, savukārt pārējo preču grupu eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu vai saglabājis iepriekšējā gadā sasniegto eksporta līmeni.

Lielāko pozitīvo devumu preču eksportā sniedzis graudaugu un rapša sēklu, dārzeņu, zivju, farmācijas produktu, koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu, transportlīdzekļu un mēbeļu eksporta kāpums.

Šā gada deviņos mēnešos preču imports sarucis par 4.5%, kas galvenokārt saistīts ar naftas cenu kritumu, vājāku pieprasījumu pēc izejvielām un investīcijām apstrādes rūpniecībā.

Lai gan 2016. gadā reālais preču eksports ir uzrādījis mērenu pieaugumu, ir skaidrs, ka šogad nominālajā preču eksportā neredzēsim pozitīvu tendenci, ko galvenokārt nosaka globālo cenu kritums. Latvijas preču eksporta vērtība šogad būs tuva pagājušā gada līmenim.

Lai gan ir pazīmes, ka pārtikas un lauksaimniecības produkcijas ražotāji pamazām pārvar Krievijas krīzes un sankciju sekas, tomēr tiem pilnā apmērā vēl nav izdevies kompensēt pieprasījuma kritumu Krievijas, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) un atsevišķos Eiropas Savienības (ES) valstu tirgos.

Eiro zonas vājā ekonomiskā attīstība neveicina ārējā pieprasījuma atjaunošanos, kā arī Latvijas eksportējošo uzņēmumu izmaksu konkurētspējas priekšrocības ir mazinājušās. Arī preču tirgus kapacitāte nepieaug, un, būtiski neuzlabojoties pieprasījumam konkurence ES valstu tirgos turpina palielināties.

Pastiprināta, bet nestabila un pagaidām diezgan nenoturīga eksportējošo uzņēmumu aktivitāte ir vērojama līdz šim neapgūtos noieta tirgos, izmēģinot eksportēšanas potenciālu trešajās pasaules valstīs. Šo tirgu apgūšana ir tikai sākuma stadijā, jo Āzijas un Āfrikas valstu tirgus būtiski atšķiras no ierastā Eiropas valstu pieprasījuma. Tas saistīts ar ilgstošāku tirgus izpēti, sertifikātu un līgumu saskaņošanu, citu piedāvājuma specifiku, jaunu nišas produktu izstrādi, kā arī sarežģītāku loģistiku produkcijas piegādē.

Izaugsme preču ārējā tirdzniecībā arī turpmāk būs atkarīga no ārējiem faktoriem, kur joprojām redzama virkne dažādu risku. Tāpēc Latvijas preču eksporta izaugsmei akūti nepieciešamas investīcijas uzņēmumu ražīguma palielināšanā. To var panākt, ieviešot jaunas tehnoloģijas inovatīvu un nišas produktu radīšanai, kā arī uzlabojot savu konkurētspēju eksporta noieta tirgus paplašināšanā gan ES, gan Āzijas, gan Āfrikas valstīs.