Bezdarba pieaugums 4.cet. divkārt lēnāks nekā prognoze

Attēls. Faktiskais un reģistrētais bezdarbs Latvijā.

Faktiskā bezdarba līmenis ir augsts, taču 2009.g. 4.ceturksnī tas pieaudzis divreiz lēnāk par Eurostat prognozi, liecina šodien publicētie Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Eurostat novērtējums, ko daudzi ekonomikas norišu komentētāji mēdz lietot kā bezdarba rādītāju, teju par 2 procentu punktiem pārsniedz faktisko bezdarba līmeni. Tādējādi uz bezdarba līderpozīciju kopā ar Latviju var pretendēt arī Spānija, netālu var atrasties arī Igaunija un Lietuva.

Faktiskā bezdarba līmenis, kuru apkopo Eurostat, ir CSP darbaspēka apsekojumos iegūtais darba meklētāju īpatsvars, kas prognozēts vienu ceturksni uz priekšu, ņemot vērā reģistrētā bezdarba dinamiku. Tomēr strauju ekonomikas pārmaiņu laikā šādas prognozes var izrādīties neprecīzas.

Kā jau vairakkārt esam uzsvēruši - 2009. gada beigās faktiskais bezdarbs auga lēnāk par reģistrēto. Iemesli: gan lielāka darba meklētāju motivācija reģistrēties Nodarbinātības Valsts Aģentūrā (NVA) gada nogalē, gan daudz plašākas pagaidu darbu iespējas (tajos 2009.g. beigās bija iesaistīti vairāk nekā 20 tūkst. reģistrēto bezdarbnieku).

Eurostat prognozēja, ka darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2009.g. 4.cet. sasniegs 21.6%, savukārt šodien publicētie CSP darbaspēka apsekojuma dati norāda, ka tas ir bijis 19.7%. Tas nozīmē, ka Eurostat faktiskā bezdarba novērtējums bija pārvērtēts un tuvākajā laikā tiks koriģēts lejup par 1.9 procentu punktiem. Līdz ar ceturkšņa datiem Eurostat koriģēs lejup arī mēneša novērtējumus. Piemēram, Eurostat 2009.g. decembra prognoze par faktisko bezdarba līmeni (22.6%) tiks koriģēta lejup par aptuveni 2 procentu punktiem.