Bezdarbs Latvijā atkal mērāms ar viencipara skaitli
Pirmo reizi septiņu gadu laikā bezdarbs Latvijā sarucis zem 10% rādītāja (2015. gada 2. ceturksnī – 9.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Tas ir nedaudz mazāk nekā eiro zonā kopumā. Būtisku ietekmi uz inflāciju tas gan nerada, jo samazinās arī bezdarba dabiskais līmenis.
Attēls. Faktiskais un dabiskais bezdarbs Latvijā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: autora aprēķins.
Metodoloģijas aprakstam sk. Latvijas Bankas Diskusijas Materiālu Dabiskā un cikliskā bezdarba Latvijā novērtējums ar Beveridža līknes modeli.
Bezdarba samazinājums nav statistikas mirāža. Pakāpeniski uzlabojas arī pārējie darba tirgus rādītāji, kas liecina par labākām nodarbinātības iespējām. Piemēram, noturīgi samazinās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas bija zaudējuši cerības atrast darbu. Sarucis arī to cilvēku skaits, kas bija spiesti strādāt nepilnu laiku, jo nevarēja atrast pilna laika darbu.
Nodarbinātības pieaugums ir lēns. Tādējādi tautsaimniecības attīstība norit pa produktivitātes sliedēm, pamatojot noturīgu algas kāpumu.
Sagaidāms, ka bezdarba samazinājums turpināsies lēnām, būtiski neatraujoties no dabiskā līmeņa. Tādējādi Latvijas tautsaimniecība joprojām būs makroekonomiskā līdzsvara situācijā. Nodarbināto skaits nozīmīgi nemainīsies, jo bezdarba sarukumu un līdzdalības līmeņa kāpumu kompensēs iedzīvotāju skaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara kritums.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 5 )
Visvairāk bezdarba samzināšanos jau veicina darba spējīgo cilvēku emigrācija. Ir apbrīnojama varas ekonomistu vienaldzība un absolūta bezatbildība par Latvijas ekonomisko stāvokli. Kāmēr mums būs PVN, tikmēr ražošana neattīstīsies!!! Kā var attīstīties ražošana, ja no ieguldījumiem ražošanā 21% atskaitam kā PVN priekšapmaksu? Kā varam Latvijas nomalēs iekasēt tādu pašu patēriņa nodokli, kā Rīgas lielveikalos? Visa veida ražošanas attīstību Latvijā spēs nodrošināt tikai UIN, bez kautkāda PVN un atkarībā no veikala atrašanās vietas un lieluma diferencēts patēriņa nodoklis.
Jāni, paldies par priekšlikumu. Tikai PVN maksā arī par importa precēm, tādēļ PVN atcelšana un valsts budžeta ieņēmumu kompensēšana ar lielāku UIN būtu līdzīga importa subsidēšanai - arī, manuprāt, ražošanu ne īpaši veicina. Vai ir domāts kaut kas cits?
Diferencēt patēriņa nodokli (pēc būtības, ar ko tas atšķiras no PVN?) atkarībā no veikala atrašanās vietas un lieluma - vai ir starptautiskā pieredze šādai nodokļu organizācijai? Un cik lielu administratīvu slogu tas prasīs nodokļa administrēšanai un kādus izgudrojumus uzņēmēji izdomās nodokļu maksājumu minimizēšanai?
Diferencet PVNnav nekadas jegas, jo tikai jutams pvn samazinajums (teiksim pqr 10pp ) samazinatu cenu par kkadiem 5%? Turklat tas nenem veraa pieprasijuma izmainas laukos, kas palielinatu cenu laukos tam pasam precem videja termina iepriekseja limenii, nerunajot jau par to, ka braucot no Jekabpils, es vnk pilnu somu piekrautu ar produktiem, ja tas butu attiecigi izdevigi.
Turklat Riga jau taa cenas ir krietni vein augstakas, pamegini iziret te normalu dzivokli...
Manuprat priekslikums ir pilnigi garam.
Cilvēki neiet reģistrēties uz NVA,jo NVA neko nesniedz. Bezdarba līmenis ir daudz augstāks! Ja cilvēks nenostrādā 9 menešus,tad pabalsts nepienakas un pat ja nostrādā,tad pirmos 2 menešus nemaksā,ja aiziet pēc pašu vēlmes.
Kā var bezdarbu mērīt gados-cilvēks gadiem nenodzīvos bez darba...
Reģistrētais bezdarbs (NVA) rakstā vispār netika pieminēts. Iet runa par faktisko bezdarbu (CSP darbaspēka apsekojums), kas nav saistīts ar reģistrāciju.