Bezdarbs turpina samazināties, rudenī ievērojamu kāpumu neprognozējam

Reģistrētā bezdarba līmenis augustā turpināja samazināties ar tādu pašu ātrumu kā jūlijā - par 0.3 procentu punktiem, mēneša beigās sasniedzot 15.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Rudenī bezdarba līmeņa samazinājums var piebremzēties, bet arī ievērojamu kāpumu neprognozējam. Lai gan beigsies vairāki sezonāli darbi un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) varētu reģistrēties kādi no vidusskolu un augstskolu absolventiem, reģistrētā bezdarba līmenim salīdzinājumā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem nepiemīt augsta sezonalitāte. Turklāt vairumam reģistrēto bezdarbnieku rudenī beigsies 9 mēnešu bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš, jo 2009. gadā un iepriekš bezdarbnieka statusu ieguvušo skaits bijis visai augsts. Līdz šim dalības iespējas 100 latu programmā bija nozīmīga motivācija uzturēt bezdarbnieka statusu pēc bezdarba pabalsta saņemšanas perioda beigām (pašlaik vairāk nekā divām trešdaļām no reģistrētajiem bezdarbniekiem bezdarba pabalsta saņemšanas termiņš jau ir beidzies). Tomēr ar laiku 100 latu programmā iesaistīto skaits samazināsies, gan pieaugot pieprasījumam pēc darba rokām privātajā sektorā, gan īstenojot Labklājības ministrijas ieceri veikt programmas restrukturizāciju, līdz 2011. gada beigām saglabājot to tikai noteiktos rajonos vai pakāpeniski samazinot stipendijas apmēru, kas mazinās motivāciju uzturēt bezdarbnieka statusu.

Nodarbināto skaits privātajā sektorā kopš 2010. gada pavasara atsācis pieaugumu un NVA datu bāzēs esošo brīvo darba vietu skaita pārmaiņu tendence kopš pavasara saglabājas augšupvērsta, augusta beigās sasniedzot 21 mēneša maksimumu (3.6 tūkst.). Lai gan Eiropas Komisijas aptaujas dati vairs nenorāda uz uzņēmumu plāniem samazināt darbinieku skaitu, uzņēmēji joprojām ir skeptiski par darbinieku skaita palielināšanas plāniem ilgākā termiņā. Piemēram, apstrādes rūpniecības uzņēmēju atbilžu saldo ("+", ja plāno palielināt darbinieku skaitu, "-", ja plāno samazināt un "0", ja to neplāno mainīt) jau piecu mēnešu laikā svārstās ap nulli. Šai laikā no dziļiem mīnusiem nullei pietuvojušās arī pakalpojumu nozares.

Tomēr neviena no tautsaimniecības nozarēm noturīgu darba vietu skaita paplašināšanu nākotnē joprojām nesagaida. To varētu skaidrot ar situāciju, ka lēmumu par jaunu darbinieku piesaistīšanu var īstenot bez aizkavēšanas, jo ir liels strādāt gribētāju skaits. Savukārt nākotnes redzējums uzņēmumiem saglabājas piesardzīgs, jo jaunu pasūtījumu un izlaides pieaugums ir nevienmērīgs, kas redzams, piemēram, apstrādes rūpniecības izlaides, mazumtirdzniecības apgrozījuma vai jaunu pasūtījuma apjoma mēneša pārmaiņās. Cits iespējamais cēlonis - darba vietu radīšana notiek jaunajos uzņēmumos, kuri EK aptaujā nepiedalās, savukārt darbinieku skaits esošajos uzņēmumos ir stabils. Par labu otrajai tēzei liecina "Lursoft" publicētie dati par LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēto subjektu dibināšanas dinamiku - šogad jaunu uzņēmumu dibināšana notiek raitāk nekā pagājušajā gadā.